“Jāstrādā ar to, kas ir,” teica Vladimirs Putins, un nepilnu 48 stundu laikā pēc Afganistānas galvaspilsētas krišanas krievu diplomāti jau sēdās pie sarunu galda ar “Taliban”. Taču izrādās, ka Krievija jau ilgstoši uzturējusi sakarus ar teroristisko grupējumu, un varētu šķist, ka risks atmaksājies. Kas mums zināms par Krievijas attiecībām ar “Taliban”, un ko šī iespējamā sadarbība varētu nest pasaulei turpmāk?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Septiņus gadus veidoti draudzības aizmetņi

Kamēr rietumvalstu valdības steidzas evakuēt no Kabulas savus diplomātus un valstspiederīgos, Putina režīms nekavējas situāciju izmantot par labu saviem ārpolitiskajiem mērķiem. “Taliban” ir bijis Krievijas valdības atzīto teroristisko grupējumu sarakstā kopš 2003. gada, un pagaidām nekādas oficiālas izmaiņas nav notikušas, taču kopš 2018. gada grupējuma pārstāvji regulāri viesojas Maskavā. Tur notikušas ne vien afgāņu savstarpējās miera sarunas, bet arī divpusējas tikšanās starp krievu diplomātiem un “Taliban”.

Putina īpašais sūtnis Afganistānā Zamirs Kabulovs atzinis, ka viņi uzturējuši kontaktus ar talibiem jau septiņus gadus, jo jau iepriekš saredzējuši tos kā nākamos Afganistānas līderus. Tā rezultātā, jau mēnesi pirms talibi sāka savu valsts pārņemšanas ofensīvu, viņi tikās ar krieviem un garantēja, ka neapdraudēs Centrālāzijas valstu drošību.

Ar teroristiem vieglāk nekā ar valdību

Krievu diplomāti atšķirībā no vairuma citu valstu savu pārstāvniecību Kabulā nav aizvēruši un nav publiski izteikuši kritiku vai bažas par režīma maiņu. Kaut gan Krievijas valdība nav atzinusi “Taliban” par Afganistānas likumīgo varu, krievu oficiālo kanālu retorika par “Taliban” ir mainījusies. Tagad valdības oficiālais medijs “TASS” vairs nedēvē “Taliban” par teroristisku, bet gan par “radikālu” grupējumu.