Lietuva negaidīti kļuvusi par vienu no skaļākajām Ķīnas kritizētājām uz globālās skatuves. Kas tam pamatā un vai Lietuvai nāksies samaksāt par "austrumu pūķa" raustīšanu aiz astes?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Taivānas pārstāvniecības nodibināšana Lietuvā - nosaukumā izmantojot vārdu "Taivāna", nevis "Taibeja" - ir pēdējais un lielāko rezonansi izraisījušais Lietuvas spertais solis, kas Ķīnai nav tīkams, taču tas nebūt nav vienīgais. Maijā Lietuva izstājās no Ķīnai nozīmīgā ekonomiskās un politiskās sadarbības formāta 17+1 ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, bet Seims pauda bargu nosodījumu noziegumiem pret cilvēci Ķīnā un uiguru genocīdu.

Kāpēc Lietuva ieņēmusi tik krasi atšķirīgu pozīciju no Latvijas un Igaunijas? Ķīnas pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktora studiju programmas politikas zinātnē vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova norāda uz vairākiem iemesliem. Ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu nav nesusi ne tuvu tik iespaidīgus rezultātus, kā kādreiz tika cerēts, un Ķīnas lielākā kritiķe ASV ir Lietuvas nozīmīgākais drošības garants.

Un vēl divos aspektos Lietuvas situācija atšķiras no "brāļu tautām". Viens no tiem ir pašreizējās Lietuvas valdības piekoptā vērtību politika, īpaši no jaunā ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa - neatkarības cīnītāja Vītauta Landsberģa mazdēla - puses. Otrs iemesls ir virkne nepatīkamu diplomātisko incidentu nesenā pagātnē.