Pusgadsimtu pēc tam, kad ASV prezidents Ričards Niksons slēdza Bretonvudas sistēmu, ASV dolārs neapšaubāmi ir dominējošā valūta pasaulē. Lielākoties tādēļ, ka tai tā arī nav uzradušies pienācīgi konkurenti uz šo troni. Tomēr pēdējie notikumi ir parādījuši, ka apstākļi pasaulē var mainīties ļoti strauji un pēkšņi.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Augusts iezīmēja 50. gadadienu kopš Bretonvudas sistēmas beigām, kad toreizējais ASV prezidents Ričards Niksons apturēja ASV dolāra konvertēšanu zeltā un ļāva valūtai “strādāt” valūtas tirgū. Tāpat mēs tuvojāmies 20. gadadienai kopš “Taliban” varas zaudēšanas Afganistānā, ko panāca ASV vadītie sabiedroto spēki. Tomēr - “Taliban” ir atpakaļ pie varas, un mums ir jāanalizē, vai tā ir uzvara pār pasaulē lielāko militāro lielvaru un vai talibu uzvarai būs kādas sekas uz ASV ekonomiku, dolāra kursu un tā lomu pasaulē.

Mainīgajā valūtu kursu sistēmā dolāram ir dominējoša loma, un dolārs ir izrādījies noturīgāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Zinot, kā ir attīstījusies mūsdienu pasaules ekonomika, lielākā daļa ekspertu pirms vairākām desmitgadēm šaubītos, vai dolārs spēs tik ilgu laiku ieņemt līderpozīcijas valūtu tirgū.

Ņemot vērā dolāra noturību, jāpievēršas ASV politikai un precīzāk – militārajām operācijām. 1975. gadā dolāra kurss kritās pēc Saigonas krišanas, kad ASV bija spiesta evakuēt savas amatpersonas no Vjetnamas. Līdzīgi notika arī 2003. gadā, kad ASV iebruka Irākā. Ar ko 2021. gads varētu būt atšķirīgs?