Mūsdienu globalizācijas laikā, īpaši Covid-19 pandēmijā, psiholoģiskā konsultēšana kļuvusi par daļu no ikdienas. Arvien vairāk indivīdu, cenšoties tikt galā ar pieaugošo stresu, meklē profesionālu psiholoģisku palīdzību. Kā viss veidojies Latvijā un kādas tendences vērojamas nākotnē - par to tālākajā stāstā.
Deviņpadsmitajā un divdesmitajā gadsimtā, attīstoties urbanizācijai un paplašinoties cilvēku iespējām pārvietoties ne tikai savas valsts ietvaros, attīstījās psihoterapija un psiholoģiskā konsultēšana. Iepriekš reliģija un tradīcijas kalpoja par tādu kā psiholoģiskās veselības stūrakmeni, bet laika gaitā, mainoties uzstādījumiem par tradīcijām un reliģiju, cilvēkiem bija nepieciešams atrast jaunu veidu, kā mazināt stresu.
Savu artavu konsultēšanā un psihoterapijas attīstībā noteikti devuši notikumi arī pēc Otrā pasaules kara. Karavīri, kuri cieta no posttraumatiskā stresa sindroma un kuriem bija nepieciešama psihiatriskā palīdzība, bija tik daudzi, ka ārsti netika galā ar darbu un tika iesaistīti arī citu palīdzošo profesiju pārstāvji, piemēram, sociālie darbinieki, psihologi. Tas tikai kārtējo reizi apliecina dažādo profesiju pārstāvju spēju un nepieciešamību iesaistīties arī profilaktiskā, preventīvā darbā, lai personībai, saskaroties ar ikdienas grūtībām, būtu vairāk instrumentu iekšējās harmonijas saglabāšanā. Covid-19 pandēmiju nedaudz var pielīdzināt jau iepriekš pieminētajam laika posmam pēc Otrā pasaules kara, jo arī šobrīd zinātne runā par pandēmijas traumatisko ietekmi uz cilvēces psihoemocionālo veselību.