Mūsdienu globalizācijas laikā, īpaši Covid-19 pandēmijā, psiholoģiskā konsultēšana kļuvusi par daļu no ikdienas. Arvien vairāk indivīdu, cenšoties tikt galā ar pieaugošo stresu, meklē profesionālu psiholoģisku palīdzību. Kā viss veidojies Latvijā un kādas tendences vērojamas nākotnē - par to tālākajā stāstā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Deviņpadsmitajā un divdesmitajā gadsimtā, attīstoties urbanizācijai un paplašinoties cilvēku iespējām pārvietoties ne tikai savas valsts ietvaros, attīstījās psihoterapija un psiholoģiskā konsultēšana. Iepriekš reliģija un tradīcijas kalpoja par tādu kā psiholoģiskās veselības stūrakmeni, bet laika gaitā, mainoties uzstādījumiem par tradīcijām un reliģiju, cilvēkiem bija nepieciešams atrast jaunu veidu, kā mazināt stresu.

Savu artavu konsultēšanā un psihoterapijas attīstībā noteikti devuši notikumi arī pēc Otrā pasaules kara. Karavīri, kuri cieta no posttraumatiskā stresa sindroma un kuriem bija nepieciešama psihiatriskā palīdzība, bija tik daudzi, ka ārsti netika galā ar darbu un tika iesaistīti arī citu palīdzošo profesiju pārstāvji, piemēram, sociālie darbinieki, psihologi. Tas tikai kārtējo reizi apliecina dažādo profesiju pārstāvju spēju un nepieciešamību iesaistīties arī profilaktiskā, preventīvā darbā, lai personībai, saskaroties ar ikdienas grūtībām, būtu vairāk instrumentu iekšējās harmonijas saglabāšanā. Covid-19 pandēmiju nedaudz var pielīdzināt jau iepriekš pieminētajam laika posmam pēc Otrā pasaules kara, jo arī šobrīd zinātne runā par pandēmijas traumatisko ietekmi uz cilvēces psihoemocionālo veselību.

Ielūkojoties vēsturē, var teikt, ka Latvijā pēc dzelzs priekškara krišanas ienāca dažādi konsultēšanas un psihoterapijas virzieni no vairākām valstīm, kas piedāvāja arī dažādas izglītības iespējas. Interesants ir fakts, ka gandrīz katrā Eiropas valstī psihoterapijas juridiskais ietvars ir citādāks. Notiek diskusijas par to, piemēram, kādas tiesības attiecas uz personām, kas piedāvā psihoterapeita pakalpojumus, kāda atbildība jāuzņemas šīm personām, u.c. jautājumi.

Skatoties pasaules kontekstā, var teikt, ka psihoterapeita izglītību visbiežāk iegūst speciālisti ar ārsta, māsas, psihologa, teologa, sociālā darbinieka izglītību un specializāciju. Principā tas nozīmē tikai to, ka ir dažādas pieejas šo pakalpojumu sniedzēju tiesiskai atzīšanai. Šis temats ir aktuāls ikvienam, lai labāk izprastu un spētu izvēlēties speciālistu, pie kura vērsties nepieciešamības gadījumā.

Gribas domāt, ka mūsdienu konsultēšanas daudzveidība ir ar lielu potenciālu. Tendences rāda: lai arī ilgtermiņa psihoterapija ir efektīvāka, arvien vairāk cilvēku izvēlas īstermiņa terapiju. Kādēļ? Finansiālais aspekts ir viens no tiem, kas var ietekmēt klienta izvēli. Papildus tam, īstermiņa terapija palīdz īsā laikā atrisināt tās lietas, kas traucē ikdienā veiksmīgi funkcionēt. Kopumā pastāv arī ļoti dažādi viedokļi jautājumā par to, cik tad vispār dziļi nepieciešams ielūkoties cilvēka dzīvē, lai risinātu konkrētā klienta problēmu.