Vēsture saglabājusi vairākas spīdzināšanas formas. Starp skarbākajām 10 ir neļaušana cilvēkam aizmigt naktī. To izmantoja svētā inkvizīcija, lai piespiestu upuri atzīties grēkos. Toreiz tika lietots īpašs metālisks instruments, kas atgādina stieni ar „dakšām“ abos galos. Vienu galu pievienoja apcietinātā krūtīm un otru - zodam, nostiprinot ar saiti uz pakauša.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Skaņu un trokšņu pētnieki apgalvo, ka skaņa pārvēršas troksnī brīdī, kad tā tiek izmantota nepiemērotā veidā. „Troksnis paralizē smadzenes, pārrauj refleksiju ķēdes un iznīcina domas,“ savulaik konstatēja Arturs Šopenhauers (1851). „Par mūziku mums var būt ļoti dažādi un atšķirīgi viedokļi. Vieniem skaļa mūzika koncertā ir nepieciešama lieta, taču citiem tā pati mūzika pārvēršas kaitīgā troksnī situācijā, ja kāds to atskaņojot traucē naktsmieru,“ secina somu trokšņa efektu pētniece, zinātniece Mārita Lindkvista. Viņa ir pārliecināta, ka jau ikdienas dzīvē regulāri sastopamies ar ļoti augstu trokšņa līmeni, kas izraisa cilvēka organismā neatgriezeniskas pārmaiņas. Sākumā tās nav jūtamas un saskatāmas, taču ar laiku parādās to iedarbība uz cilvēka organismu. Tieši tāpat kā nikotīns vai narkotikas, arī troksnis traumē. Izraisot ne tikai tinnitus vai dzirdes pasliktināšanos, bet arī veido nervozitātes fonu ikdienas sadzīvē.

Vairums no mums vasarā un atvaļinājumu laikā cenšas aizbēgt no pilsētas trokšņiem pie dabas klusuma. Lai piedzīvotu deficītu – meža un ūdens skaņu laimi. Taču pat mežā vai mazdārziņu kooperatīva mūs atkal noķer basa ģitāras brēcieni, jo netālu darbojas restorāns vai deju placis. „Šie basa akordi ir kā cilpa kaklā, kurus cilvēks nevar izturēt. Tā ir spīdzināšana ar mūziku,“ sūdzas Kristians, kurš daudzus gadus pavada savu atvaļinājumu mazdārziņā pie jūras un mūzikas troksni nespēj izturēt.