Spīdzināšana prieka pēc, mazu meiteņu un vecu sieviešu izvarošana, ienaidnieku skalpēšana, spēle “noķer zīdaini”, tirgošanās ar gūstekņiem. Tas ir par Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājiem komančiem, kas 150 gadus valdīja dienvidu līdzenumos, turot bailēs kaimiņu ciltis, meksikāņus un Amerikas kolonizatorus. Vienlaikus komanči mīlēja tenkot, plēst jokus, likās gulēt un modās ar dziesmu, bija spēcīgas miesasbūves, netīrīgi un mīlēja savu ģimeni.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Apzinoties savu senču - kolonizatoru nodarīto postu pamatiedzīvotājiem, mūsdienu amerikāņi nemīl runāt par indiāņu zvērībām, politkorekti tos literatūrā un kino atainojot kā viedus, miermīlīgus dabas bērnus, kas uz kara takas ar “baltajiem” nostājās teju piespiedu kārtā, lai aizsargātu savas medību teritorijas. Tātad vispār līdz amerikāņu atnākšanai indiāņi bija balti un pūkaini un ar bālģīmjiem cīnījās kā varoņi. Tomēr, parokoties dziļāk vēstures avotos, atrodamas dokumentāras liecības par indiāņu zvērībām, ko nebūt neizraisīja naids pret kolonizatoriem. Izsmalcinātas spīdzināšanas un nogalināšanas metodes indiāņi bija izkopuši jau tālā senatnē un lika lietā pret kaimiņu ciltīm, ar kurām nonāca konfliktā. 

Lūk, ieskats kādā no indiāņu kara ainām. Kad pēc ilgas, nogurdinošas sekošanas komančiem izdevās sadzīt pēdas naidīgajai ciltij, viņi vispirms nogalināja visus vīriešus, pirms tam nogriežot viņiem ģenitālijas, ko ģimenes acu priekšā iebāza mirstošajiem mutē un muti aizšuva. Pēc tam komanči spēlēja spēli “noķer zīdaini”. Būtība ir tajā, ka neviens mazuli netaisījās ķert