Populisms kā pretstats mieram
Pārdaugavā notiek protests gan par, gan pret okupekļa nojaukšanu Foto: Jānis Škapars/TVNET
Juris Jurāns
, TVNET | KLIK žurnālists
Populisms kā pretstats mieram
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1

Robežšķirtne starp varu un vardarbību, kā rāda mūsu Austrumu kaimiņa piemērs, ir ļoti blāva. Tā var pazust burtiski sekunžu laikā. Varētu domāt, ka divi jēdzieni ir savstarpēji izslēdzoši, jo kur vara ir absolūta vai netiek apdraudēta, vardarbībai gluži vienkārši nav vietas. Tomēr stāstā bieži piemirsts paliek populisms, kurš jau tā tikko redzamo robežu, izpludina vēl vairāk. Populistu bīstamība slēpjas to varaskārē, jo tas ir vienīgais, pēc kā viņi alkst. Lai to iegūtu, viņi ir gatavi ziedot visu un visus, kas censtos stāties tiem ceļā. 

Kings ir pierādījums, ka miermīlīgā ceļā iespējams sasniegt daudz vairāk nekā ar vardarbību. Tomēr no otras – varas turētāju - puses šādas kustības var nereti tikt uztvertas kā drauds pastāvošajai sistēmai. Hanna Ārente, viena no prominentākajām vardarbības pētniecēm 20.gadsimta politikas teorijā, norādīja, ka vardarbība un vara ir savstarpēji pretpoli - kur vara ir absolūta, vardarbības nav. Vardarbības parādīšanās nozīmē, ka vara tiek apdraudēta.

Šeit ar varu nav jāsaprot valdošā elite vai valdība, vai kas tamlīdzīgs. Vara, Ārentes izpratnē, ir unikāls fenomens. Kādas lielas grupas savstarpējas piekrišanas rezultātā veikta darbība. Tādējādi vara nevar piederēt vienam cilvēkam. Gluži tāpat kā mākslinieks nekad neuzstāsies tukšas auditorijas priekšā – vara rodas, kad vairākums piekrīt kādai idejai vai uzskatam. Bet kas notiek, ja vairākums piekrīt cilvēkam vai cilvēkiem, kuri tikai izliekas pārstāvam paustās idejas?

Tēmas
Uz augšu