Pēc nedēļas, pateicoties bijušā "Estonia" katastrofas izmeklēšanas komisijas vadītāja Magnusa Kurma aktīvai iesaistei, uz vraka atdusas vietu tiks nosūtīta jauna pētnieku komanda. Privāto uzņēmēju - galvenokārt "Postimees Grupp" - finansētās ekspedīcijas mērķis būs atrast pārliecinošu atbildi uz jautājumu, kāpēc 1994.gadā prāmis nogrima Baltijas jūrā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

"Tagad vai nekad," norāda katastrofas upuru tuvinieku apvienības "MTU Memento Mare" priekšsēdētājs Raivo Hellerma. "Mēs nemeklējam vainīgos un nemēģinām atrast apstiprinājumu kādai no esošajām teorijām. Es uzskatu, ka mums radusies unikāla iespēja atrast atbildes uz kaut daļu jautājumu."

Organizācijas SEA, kas pārstāv bojāgājušo radiniekus no Zviedrijas, vadītājs Lennarts Berglunds pauda - esot sajūta, ka visas iepriekšējās izmeklēšanas veiktas tā, lai slēptu patieso prāmja nogrimšanas iemeslu. Jaunā izmeklēšana "mums ir ļoti svarīga, jo vēlamies atrast īsto "Estonia" nogrimšanas cēloni". Berglunds visus šos 27 gadus personīgi vācis informāciju un pētījis notikušo.

Ieceres jaunajai izmeklēšanai

"Roboti-ūdenslīdēji, hidrolokators, magnetometrs..." Kurms uzskaita tehniskās iespējas, ko piedāvā no Vācijas uzņēmuma noīrētais izpētes kuģis "RS Sentinel". Uz "Estonia" vraku tiks nosūtīti četri neatkarīgie ūdenslīdēji, kuriem katram būs sava palīgu komanda.

Iegūto informāciju analizēs Kurma pieaicinātais zinātniskais eksperts - kuģu vraku ekspertīzes kompānijas "SophusQuorum" vadītājs Andžejs Jasjonovskis. "Estonia" lietā viņš nav nekāds jaunpienācējs, jo 2005.gadā Zviedrijas valdības uzdevumā pētīja kuģa nogrimšanu. Toreiz secinājumi sakrita ar oficiālo versiju, proti, ka pie prāmja nogrimšanas vainojams atlūzis priekšējais vizieris.