/nginx/o/2021/09/02/14042816t1hd1c9.jpg)
Kad Dižjūras krasts apceļots, laiks izpētīt “Līvu ceļa” nākamo posmu - Mazjūras krastu. Lai gan uz pompozā Dižjūras nosaukuma fona Mazjūra var izklausīties maķenīt prasti, tomēr tās ir tīrās muļķības. Rīgas jūras līča rietumu piekraste nav ne kripatiņas sliktāka par Dižjūras vējainajiem liedagiem un, kas zina, varbūt pat gluži pretēji – aizraujošāka! Īsāk sakot, jādodas ceļā un šitās lietiņas jānoskaidro pašam.
Gluži kā fēnikss no pelniem atdzimst senā Ķemeru kūrortpilsēta, un tās pašā vidū brangi izslējies stāv atjaunotais ūdenstornis. Tornis vilina apmeklētājus ielūkoties tā dzīlēs, iepazīt kūrorta vēsturi un ūdenstorņa darbību, kā arī izbaudīt romantiskā skatu laukuma burvību (tornis būs atvērts apmeklētājiem no augusta vidus, seko līdzi informācijai Jūrmalas mājaslapā). Ķemeru ūdenstornis ir vienīgais ūdenstornis Latvijā, kas pilda gan savu pamatfunkciju, gan arī kalpo par tūrisma objektu. Ūdenstornis piedāvā gan izglītojošu ekspozīciju par Ķemeriem, ūdenstorņa darbības principiem un Ķemeru attīstībā nozīmīgām personībām, gan sola piedzīvojumiem pilnu kāpienu uz jumta. Tā kā torņa augšā izpleties ūdens rezervuārs, tad pats pēdējais posms pieveicams pa ļoti, ļoti šaurām kāpnītēm, kur jāuzmanās, lai nesanāk kā Vinnijam Pūkam šaurajā bezizejā. Bet skats ir tā vērts! No jumta paveras visa plašā Ķemeru ainava, var aplūkot gan kaimiņos mītošo “Balto kuģi”, gan izpētīt parka celiņu neparasto tīklojumu, gan vērties tālēs zilajās.
Vērts izmest loku arī pa pašiem Ķemeriem, jo jauna elpa piešķirta Mīlestības saliņai, atjaunots paviljons “Ķirzaciņa”, uzfrišināti neskaitāmie tiltiņi pār Vēršupīti, pēc vēsturiskā parauga izgatavotas laterna, bet parkā sastādīti tūkstošiem daiļu ziedu. Ja pēdējo reizi Ķemeros būts krietni pasen, vairs neatpazīsi šo vietu! Tā atplaukusi no jauna!
Retā gliemežnīca