Gadu pēc masu protestiem Baltkrievijā redzam pavisam citādu ainu nekā vēlējās 35 tūkstoši aizturēto protestētāju - Lukašenko joprojām turas pie varas, ar migrantiem terorizē kaimiņvalstis un kaļ tālākus sadraudzības plānus ar Putinu. Tomēr eksperti saka - tas nav uz ilgu laiku. Kas tad joprojām ir Lukašenko noturības pamatā, un kas jāsagaida, līdz autoritārais režīms kritīs?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Autoritārais režīms - noturējies, taču ievainots

Ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš bēdīgi slavenajām 2020. gada 9. augusta vēlēšanām Baltkrievijā. Par spīti iedzīvotāju pūliņiem un ārvalstu piemērotajām starptautiskajām sankcijām, Lukašenko režīms vēl arvien turas pie varas. Viegli gan viņam tas nav nācies – pieaugoša starptautiska atkarība no Krievijas un iekšējām drošības struktūrām, kā arī attiecību pasliktināšanās ar Rietumiem ir tikai dažas no cenām, kuras Lukašenko ir nācies maksāt. Šobrīd ES gatavo jau piekto sankciju paketi, bet vakar, 9. septembrī, Lukašenko un Putins tikās, lai apspriestu ilgus gadus gatavoto abu valstu politiskās integrācijas projektu.

Kas ir nepieciešams Aleksandra Lukašenko gāšanai?

Pērn Somijas Ārpolitikas institūta ES Austrumu kaimiņattiecību un Krievijas programmas direktors Arkādijs Mošess norādīja, ka Lukašenko gāšanai būtu jārealizējas trim priekšnoteikumiem: 1) Protestētaju skaitam ir nepieciešams pieaugt. 2) Pieaugot protestētāju skaitam, tautai būtu nepieciešams iegūt savu valdības nekontrolētu teritoriju. Šī teritorija var būt ļoti maza – kaut vai kaut kas līdzīgs Maidana laukumam Ukrainā. Tomēr cilvēkiem būtu jābūt gataviem šo teritoriju sargāt dienu un nakti (nepieciešamības gadījumā arī pielietojot spēku). 3) Protestētājiem ir nepieciešams uz vietas esošs līderis, kurš organizētu tautu un mudinātu to uz sacelšanos. 

Šobrīd neviens no trim punktiem nav realizējies, taču cerības nebūt nav zudušas. Tiesa, ir mainījusies opozicionāru taktika un prognozes attiecībā uz režīma "termiņu". Šo ceturtdien, 9. septembrī, TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere raidījumā "Pasaule kabatā" apsprieda jaunākās Baltkrievijas aktualitātes (tostarp arī migrantu krīzi un tuvināšanos ar Krieviju) kopā ar Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Artūru Bikovu.

Viņš uzsvēra, ka Lukašenko trūkst ilgtermiņa stratēģiskās domāšanas - tagad vairs tiek pielietotas tikai dažādas īstermiņa laika novilcināšanas taktikas. Pētnieks esošajam režīmam prognozē vēl tikai 2-3 gadus, taču ne visu iespējams paredzēt. Neskatoties uz to, ka protestu kustība šķiet apsīkusi, ārzemēs esošie opozicionāri nebūt nesnauž, un tiek organizētas