Daudzus interesē, kāpēc cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19 uzrādās tik atšķirīgs antivielu daudzums. Vairāki desmiti vakcinētu Igaunijas laikraksta "Postimees" darbinieku sadarbībā ar "Synlab" piekrita izmērīt savu antivielu daudzumu. Eksperti komentē atšķirības un to, cik lielā mērā (un vai vispār) pēc antivielu daudzuma var spriest par aizsardzību pret vīrusu.
Antivielu eksperiments
Laikraksta un portāla "Postimees" biroja telpās 29.augustā ieradās medmāsa, kura brīvprātīgajiem no vēnas paņēma asins paraugus. Atsaucība bija liela - savu antivielu daudzumu gribēja izmērīt vairāk nekā 50 darbinieki. Rezultāti tika saņemti neilgi pēc pusnakts.
Jānorāda, ka ar "Synlab" izmantoto testu antivielu klātbūtne tiek konstatēta, ja asinīs atrod ne mazāk kā 50 antivielu vienības jeb AU/ml. Ko atklāja analīzes?
Sešiem cilvēkiem, kuri bija saņēmuši vienu "Janssen" vakcīnu, vidējais rādītājs bija 312 AU (minimums - 103, maksimums - 861; mediāna - 151). Savukārt 11 "Postimees" darbiniekiem, kuri bija vakcinējušies ar divām "AstraZeneca" devām (gan "Janssen", gan "AstraZeneca" ir adenovīrusa vektora vakcīnas), vidējais rādītājs bija nedaudz augstāks - 539 AU (minimums - 163, maksimums - 1559, mediāna - 421).
Šie antivielu rādītāji ir samērā zemi. Saskaņā ar "Synlab", Kuresāres slimnīcas un Tartu Universitātes kopīgi veiktajā pētījumā atklājās, ka koronavīrusu pārslimojušo cilvēku vidū vidējais rādītājs ir 1532 AU. Taču tas atkarīgs gan no organisma individuālajām īpatnībām, gan arī kopš izslimošanas pagājušā laika, uzsver "Synlab" infekcijas slimību nodaļas vadītājs Pauls Nābers.