Vācijas un visas Eiropas politiskajā nākotnē gaidāmas nopietnas pārmaiņas – tūdaļ noslēdzas 16 gadus ilgā Angelas Merkeles ēra Vācijas kancleres un redzamākās Eiropas līderes amatā. Bet kas ir trīs galvenie kandidāti uz ietekmīgo amatu? Kādas svaigas vēsmas Eiropas politiskajā skatuvē varētu nest “stīvais Olafs”, “zaļā Annalēna” vai “lādzīgais Armīns”, kā viņus mēdz raksturot vācu mediji?
Nākamās nedēļas beigās, 26. septembrī, Vācijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos tautas priekšstāvjus Vācijas parlamentā jeb Bundestāgā. Šo vēlēšanu rezultāts izšķirs, kādas politiskās partijas gūs pārsvaru, izveidos koalīciju un vienosies par Merkeles pēcteča izvēli.
Šogad, pirmo reizi padsmit gadu laikā, Bundestāgā tiek prognozētas īpaši vētrainas diskusijas, jo savu līdera pozīciju ir zaudējuši Merkeles kristīgie demokrāti, bet lielāku daļu sabiedrības atbalsta guvuši sociāldemokrāti un “zaļie”. Lai gan vēlēšanās piedalīsies un savus kanclera amata kandidātus izvirzījušas arī citas partijas, tieši šie trīs kandidāti tiek uzskatīti par galvenajiem pretendentiem uz augsto amatu. Tomēr aptaujas liecina, ka liela sabiedrības daļa neatbalstītu nevienu no šiem kandidātiem, ja kancleru vēlētu paši.
Lāga vīrs, kurš gan mēdz izgāzties, – Armīns Lašets
Lašets tiek uzskatīts par tiešo Merkeles pēcteci, jo šobrīd vada viņas politisko partiju – Vācijas Kristīgo demokrātu savienību, un kopumā pieturas pie ierastās centriskās politikas. Šobrīd viņš ir apdzīvotākā Vācijas reģiona – Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Ministru prezidents un pieturas pie centriskās, uz kristīgajām vērtībām un Eiropas integrāciju balstītās politikas. Āhenē dzimušais politiķis empātiski izturējies pret imigrantu integrāciju Eiropā, kā arī pret saviem politiskajiem konkurentiem, tādēļ tiek dēvēts par lāga vīru.
Lašets ticis atzinīgi novērtēts par savu spēju saliedēt ļaudis un visvairāk simpatizē Vācijas konservatīvajiem vēlētājiem, kuri saredz viņā sev līdzīgo – no pieticīgas ģimenes nākušu kristīgu vīru, kurš pakāpeniski uzkalpojies līdz vadošam amatam. Bijušais katoļu altārzēns, kurš sievu saticis baznīcas korī, izmācījies par juristu un strādājis žurnālistikā, īsti nemaz neesot gribējis kļūt par politiķi. Lašets daudziem gluži vienkārši šķiet pārāk lādzīgs, lai būtu tas “dzelzs vīrs”, kas ar nelokāmu mugurkaulu vadīs Eiropas lielāko ekonomisko smagsvaru.