/nginx/o/2018/12/19/11666974t1h7cd7.jpg)
Pludmales volejbola pāru sastāva izmaiņas nav nekas neierasts, taču Mārtiņa Pļaviņa un Edgara Toča paziņojums par sadarbības beigām tomēr līdzjutējiem bija pēkšņs zibens spēriens skaidras debess pamalē. Tiesa, nojaust to, ka Pļaviņa un Toča savstarpējo attiecību katls abpus laukumam sācis bīstami burbuļot, draudot "iet pāri", nevarēja vien retais smilšu volejbola spēļu vērotājs.
Piecgade pēc Londonas olimpiskajām spēlēm, kurās pārsteidzoši izdevās izcīnīt bronzas godalgu kopā ar Jāni Šmēdiņu, Mārtiņam Pļaviņam bija īstena "ziepju opera". Īstā pārinieka meklējumi, triumfs mistiskajās Eiropas spēlēs, palikšana bez Rio olimpiskajiem riņķiem.
Katru olimpisko ciklu jau kopš Pekinas spēlēm Pļaviņš sagaidīja ar jaunu pārinieku. Pekinā debitējis plecu pie pleca ar vienaudzi Aleksandru Samoilovu, Londonā Olimps tika sasniegts tandēmā ar J.Šmēdiņu. Pēc tam nāca neveiksmīgais Rio spēļu cikls, kad tā arī neizdevās atrast īsto pārinieku, mēģinot no zāles volejbola izvilkt gan Jāni Pēdu, gan Hermanu Egleskalnu, kā arī "atrast laimi" sadarbībā ar Haraldu Regžu un Aleksandru Soloveju. Nekā.
Atbilde Pļaviņa izmisīgajiem meklējumiem bija volejbola vēlīnais zieds no Mētrienas - Edgars Točs. Sadarbība tika sākta 2017.gada pašās beigās, bet jau 2018.gada pirmajos turnīros tika plūkti agrīni lauri.
2019.gadā Pļaviņš/Točs uzvarēja olimpiskajā kvalifikācijā un jau gadu pirms četrgades lielākā sporta foruma tam varēja gatavoties bez papildu spiediena.
Liktenim gan nereti labpatīk cilvēka izplānoto padarīt krietni sarežģītāk realizējamu nekā cerēts. Tā bija arī šajā gadījumā. Covid-19 pandēmija 2020.gada sākumā lika apstāties visai pasaulei, bet Tokijas Olimpiādes norise pārcēlās uz 2021.gadu. Mārtiņš Pļaviņš uzskata, ka tā bija viena no naglām viņa un Toča tik produktīvās sadarbības zārkā.