“Lolita, manas dzīves gaišums, manu gurnu kvēle. Mans grēks, mans acuraugs. Lo-li-ta: mēles galiņš cilājas trīs reizes lejup no aukslējām, lai tad trešajā reizē atdurtos pret zobiem. Lo.Li.Ta.”
Tā, iespējams, ir viena no labāk uzrakstītajām pirmajām rindkopām visā literatūras vēsturē, bet 1955. gadā izdotais romāns - pilnīgi noteikti ataino vienu no skandalozākajiem “mīlas stāstiem” starp trīsdesmit sešus vai trīsdesmit septiņus, jo nav precizēts viņa dzimšanas datums, gadus veco atraitni un divpadsmit gadu vecumu sasniegušo pusaudzi. Tikumības aizstāvji Vladimira Nabokova darbu ir aizlieguši, dedzinājuši un pēluši, savukārt pielūdzēji - ekranizējuši un slavējuši. Galvenais varonis Humberts Humberts ticis salīdzināts gan ar nelaimīgu mīlētāju, gan pedofilu un maniaku, bet jauniņā Doloresa jeb Dollija jeb Lolita, saukta arī par Lo, izpelnījusies gan upura lomu, gan pavedinātājas-nimfetes titulu. Bet ar kādu nodomu tad grāmata galu galā tika sarakstīta?
/nginx/o/2021/06/14/13846545t1h0f0a.jpg)