Klimata pārmaiņas un elektroenerģija: vai ir apdraudēta HES nākotne?

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Ūdens jau ilgu laiku tiek uzskatīts par uzticamu atjaunojamās enerģijas avotu. Tomēr dažādu klimatisko apstākļu dēļ pasaulē arvien biežāk ir gadījumi, kad hidroelektrostacijas (HES) ir spiestas stāvēt dīkstāvē. Vai klimata pārmaiņas ietekmēs HES darbību, un kāda situācija ar to ir Latvijā?

ABONENTIEM ABONENTIEM

2019. gadā vairāk nekā pusi no atjaunojamās enerģijas visā pasaulē saražoja tieši HES. Šāda veida elektrostacijas vairākus gadu desmitus tiek uzskatītas par tīru enerģijas avotu, kas reiz uzbūvētas, spēs nodrošināt tuvāko reģionu ilgu gadu garumā.

Tomēr klimata pārmaiņas liek apšaubīt ar ūdeni ražotās enerģijas nākotni. 2021. gadā sausuma periodi visā pasaulē ir bijuši daudz biežāki un arī spēcīgāki. Tieši tādēļ pieaugošo gaisa temperatūru un to izraisītā sausuma dēļ šogad HES saražotais enerģijas apjoms ir bijis mazākais pēdējo desmitgažu laikā.

Pēc novērojumiem Daugavā, Latvijā būtiskas klimata izmaiņas un attiecīgi to ietekmi uz ražošanu “Latvenergo” vēl nevar identificēt.

Taču jāatceras, ka Latvijā tiek patērēta ne tikai Latvijā, bet “NordPool” reģionā saražotā elektrība un jautājums par klimata ietekmi jāskata ģeogrāfiski plašāk, jo elektroenerģijas ražošana Latvijā, Baltijā un “NordPool” reģionā kopumā ir atkarīga galvenokārt no patērētāja pieprasījuma rakstura.

“NordPool” reģionā ietilpst Baltijas un Ziemeļvalstis, un šajā mērogā elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs ir 16 reizes mazāks par Ziemeļvalstu patēriņu.

Tādēļ, esot labi savienotiem ar starpsavienojumiem, mūs tieši ietekmē turienes cenas, apstākļi, ražošanas cikli.

Protams, viens no faktoriem, kas ietekmē elektroenerģijas patēriņu, ir laikapstākļi - jau šī gada aukstā ziema Baltijā ietekmēja pieprasījuma pieaugumu, piemēram, šā gada pirmajos trijos mēnešos Baltijā pieprasījums pieauga par 4%, savukārt “NordPool” reģionā par 8%.

Par iemeslu tam bija ne tikai tumšie laikapstākļi, bet arī papildu siltuma avotu pieslēgšana. Vasaras karstumā pieauga kondicionēšanas pieprasījums.

Tāpat laikapstākļi spēlē būtisku lomu tieši atjaunīgo energoresursu izmantošanā. Kā zināms, Ziemeļvalstīs galvenais ģenerācijas avots ir hidroelektrostacijas, tātad attiecīgi sausi vai nokrišņiem bagāti laikapstākļi nosaka ūdens pieteci un uzkrājumu daudzumu, kas savukārt ietekmē iespējas saražot elektroenerģiju hidroelektrostacijās. Tāpat sezonālām izmaiņām ir arī pakļauta vēja staciju izstrāde, novērojot zemāku izstrādi vasaras mēnešos.

Tikmēr energokompānijas “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens pauž, ka klimata pārmaiņu iespaidā arī Latvijā ziemas ir siltākas, kas ietekmē ūdens pieteci Daugavā. Tādējādi arī elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES pēdējos septiņus gadus pēc kārtas, izņemot 2017. gadu, samazinās.