181 436 kilogramus smagais lidaparāts, kuru radīja pilots, ekscentriķis un viens no visu laiku bagātākajiem cilvēkiem pasaulē Hovards Hjūzs, bija lielākais lidojošais koka kuģis ar platāko spārnu plētumu. Milzīgais lidaparāts tika uzbūvēts 1942. gadā pēc ASV valdības lūguma, lai ērti varētu pārvadāt kravu un kareivjus. Galvenais izejmateriāls tā izveidē bija koks, ar ko inženieris aizstāja kara laikā vērtīgo metālu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Līdz 1947. gadam ASV valdība Hjūza Herkulesa projektā bija ieguldījusi jau 22 miljonus dolāru, bet Hjūzs pats no savas kabatas bija ieguldījis 18 miljonus dolāru. Visbeidzot 1947. gada 2. novembrī Hjūzs kopā ar inženieru komandu iedarbināja Herkulesa dzinējus, lai veiktu lidojuma testu. Hjūzs lidaparātu pacēla 10 metru virs Longailendas ostas ūdeņiem un mazāk nekā minūtes laikā nolidoja 1,6 kilometrus.

Lidaparātā atradās arī žurnālists, kurš veica radio tiešraidi:

“Šeit ar jums no Hovarda Hjūza 200 tonnu smagās lidojošās laivas, pasaulē lielākā gaisa kuģa, runā Džeimss Maknamara. Šajā brīdī mēs runājam ar jums no plašas pilotu kabīnes. Šis varenais debesu briesmonis tagad lēnām lido gar Losandželosas piekrasti. Hovard, vai tev ir brīdis, lai paskaidrotu radio klausītājiem, ko tu tagad dari?”

“Jā,” atbildēja Hjūzs, “mēs tagad lidojam pa vējam ļoti lēni, lai varētu iekārtoties skrējienam starp ieeju Longailendas ostā, Mirtlbīču un Sanpedro. Vējš ir mainīgs – tas visu dienu maina savu virzienu – tomēr tā nav pārāk nopietna problēma.”

“Hovard, es tevi nedzirdu,” teica Maknamara, “šeit ir pārāk liels troksnis. Vai tu pastāstīji mūsu klausītājiem par ātrumu, kuru tu sasniedzi pirms tam?”

“Tie bija kādi 145 kilometri stundā. Mēs bijām labi ieskrējušies un lidmašīna varētu viegli pacelties augstāk, ja vien es norautu kloķi. Esmu par to pārliecināts. Tomēr mums ir tik daudz mehānisku ierīču šeit, tāpēc es gribu dažas no tām nedaudz pārbaudīt, pirms mēs mēģinām kaut ko tādu izdarīt.”