Pēdējo 20 gadu laikā daudzi paspējuši pasludināt valstu sistēmas norietu, prognozējot multinacionālo korporāciju un tehnoloģiju kompāniju dominanci. Arābu pavasaris, protesti Baltkrievijā, grautiņi ASV Kapitolijā – arī sociālie tīkli strauji pierādījuši savu lomu valdību stabilitātes apdraudēšanā visā pasaulē. Tomēr vai lielie tehnoloģiju milži, neskatoties uz spēju pulcēt cilvēkus pat labāk nekā nācijvalstis, tiešām var rīkoties neatkarīgi no tām?
Kā “Google” un “Apple” piekāpās Krievijas prasībām
Nesenākais piemērs šim globālajam jautājumam meklējams Krievijā. Kā vairumam noteikti zināms, pagājušajā nedēļā norisinājās Krievijas Valsts domes vēlēšanas, kurās tradicionāli tika liegta dalība nopietniem opozicionāriem pastāvošajai varai. Šogad par līdzzinātājiem opozīcijas ietekmes samazināšanā kļuva arī tehnoloģiju milži “Google” un “Apple”.
Krievijā valdošais režīms acīmredzami saskatīja nopietnus draudus ieslodzītā opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieku izstrādātajā mobilajā aplikācijā "Gudrā balsošana", kas tiecās informēt cilvēkus par kandidātiem, kuriem bija vislabākās izredzes pārspēt partiju “Vienotā Krievija” noteiktos vēlēšanu apgabalos. Tādēļ Krievijas informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas uzraudzības dienests izvirzīja ultimātu mobilo aplikāciju veikalu uzturētājiem, draudot tiem gan ar naudas sodiem, gan pat ar šo uzņēmumu vietējo darbinieku aizturēšanu, lai sauktu pie atbildības.
Dienests jau kopš mēneša sākuma aktīvi draudēja “Google” un “Apple”, tostarp piespriest aptuveni 55 tūkstošu ASV dolāru lielus sodus, ja netiks izpildītas to prasības. Taču sākotnējās iebiedēšanas taktikas neatmaksājās, un pie draudiem nācās ķerties augstākajām Krievijas valsts pārvaldes institūcijām. Krievijas Ārlietu ministrija izsauca uz pārrunām ASV vēstnieku Maskavā, lai sūdzētos par amerikāņu kompāniju iejaukšanos vēlēšanās. Taču tehnoloģiju kompānijas piekāpušās tikai pēc tam, kad to pārstāvji tikuši izsaukti uz pārrunām Krievijas Federācijas sapulces komisijā. Pārrunās Krievijas parlamenta pārstāvji draudējuši izvērst nopietnāku ierobežojumu kampaņu pret šo uzņēmumu darbību. Paralēli tika īstenoti DDOS (distributed denial of service) uzbrukumi “Google Docs” vietnei, lai ierobežotu piekļuvi tur izvietotajai “gudrās balsošanas” informācijai.