1985. gada 12 augustā no Hanedas lidostas Tokijā uz Osakas starptautisko lidostu devās Japānas aviosabiedrības reiss 123. Lidmašīnā atradās visdažādāko cilvēku klāsts – uzņēmēji, ģimenes ar bērniem, kas atgriežas no Tokijas Disnejlendas, un vienkārši ļaudis, kas Tokijā apciemojuši savus radiniekus. 12 minūtes pēc pacelšanās, kad lidmašīna bija sasniegusi 7300 metru augstumu, tai tika norauta aste.

49 gadus vecais lidmašīnas kapteinis Masami Takahama par tehniskām problēmām ar lidaparātu ziņoja jau īsi pēc pacelšanās. Viņš ziņoja, ka atvērušās vienas no lidmašīnas durvīm, tāpēc lidaparāts strauji zaudē augstumu. Pēc īsa brīža viņš paziņoja, ka lidmašīna ir nekontrolējama, kā arī to, ka viņam nav ne jausmas, kur viņi atrodas.

Lidmašīna bija pilna ar pasažieriem, lielākoties, japāņiem, kuri devās uz reliģisko festivālu Obonā. Lidmašīnā bija arī divpadsmit zīdaiņi.

Zemes kontroles centrs atļāva avārijas nolaišanos netālu esošajā ASV gaisa spēku bāzē, tomēr komunikācijas kļūdas dēļ tas nenotika un piloti apstiprinošu atbildi nesniedza. Kad Takahamam atkal tika jautāts, vai viņš vēlas atgriezties Tokijas lidostā, viņš atbildēja “jā”.

Diemžēl arī tas neizdevās. Nekontrolējamā lidmašīna aizķēra Oguras kalnu un nogāzās. Meteorologi arī ziņoja, ka šajā teritorijā katastrofas brīdī plosījās spēcīga vētra, vēstīja “The Guardian”.

Kapteinis Takahama bija ārkārtīgi pieredzējis pilots un bija nolidojis aptuveni 12 tūkstošus stundu. Tikai viņa pieredzes un rīcības dēļ lidmašīnu vispār izdevās noturēt gaisā tik ilgi, proti, 32 minūtes.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X