Eiropa vēl nav paspējusi atgūties no Covid-19 pandēmijas, kā klāt jau jauna krīze - šoreiz enerģētikas. Gāzes cenas sasniedz jaunus rekordus, izraisot gan sabiedrības, gan uzņēmēju neizpratni. Eiropā šajā krīzē vaino gan Covid-19 pandēmiju, gan aukstumu, globālo sasilšanu un bezvēju, savvaļas ugunsgrēkus, kā arī galveno gāzes piegādātāju - Krievijas gāzes gigantu “Gazprom”.
Uz Krievijas gāzes milzi “Gazprom” jau bez pašreizējās krīzes skatās ar zināmām aizdomām, ņemot vērā Krievijas īstenoto gāzes cauruļvadu projektu “Nord Steram”, kas būvēts, apejot Ukrainu. Tas neapmierina vairākas valstis, tām uzskatot, ka šis ir politisks projekts ar mērķi sodīt Ukrainu.
Vairāki Eiropas Parlamenta deputāti šomēnes aicināja Eiropas Komisiju pārbaudīt, vai “Gazprom” neveic manipulācijas ar gāzes cenām, tādējādi cenšoties paātrināt cauruļvada “Nord Stream 2” apstiprināšanu.
Eiropā ar aizdomām raugās arī uz “Gazprom” gāzes ieguves samazināšanos un uzņēmuma nevēlēšanos palielināt gāzes piegādes Eiropai pa sauszemes cauruļvadiem, lai gan pašreiz vērojamais cenu kāpums uzņēmumam būtu ļoti izdevīgs.
“Gazprom” visas apsūdzības manipulācijās noraida, uzsverot, ka uzņēmumam esot izdevīgāk palielināt gāzes piegādes Āzijai.
Ka gāzes cenas turpinās augt, liecina tas, ka pasaules ekonomika turpina atgūšanos pēc pandēmijas un pieprasījums pēc gāzes Āzijā saglabājas nemainīgi augsts, bet Eiropas gāzes rezerves krātuvēs ir mazākas nekā parasti.