Varēja būt arī olimpiskais zelts... "nozagtais sapnis"

Varēja būt varbūt pat zelta medaļa un olimpiskā čempiona tituls 1972. gadā Minhenē, bet... Kamēr spēkavīri svara kategorijā līdz 82,5 kg Minhenes Izstāžu centrā cēla svaru stieni, tikmēr viens no galvenajiem favorītiem Genādijs Ivančenko ar asarām acīs sēdēja starp skatītājiem... Olimpiskais sapnis viņam tika nozagts.

Viņš ir dzimis vienā pilsētā ar pirmo kosmonautu pasaulē Juriju Gagarinu – toreizējā Smoļenskas apgabala Gžatskā, kuru kopš 1968. gada sauc par Gagarinu (tā to nosauca pēc Jurija Gagarina bojāejas). Genādijs Ivančenko kopš bērnības interesējās par spēkavīriem, par atlētisko vingrošanu, taču īstu svaru stieni pirmoreiz paņēma rokās Rīgā 17 gadu vecumā. Par Genādija gaitām smagumu cilāšanā, par viņa draudzību ar ASV smagatlētiem un kultūristiem (amerikāņi viņa augumu uzskatīja par ideālu un Genādija foto lika uz žurnālu vākiem) un par viņa dzīvi sportā varētu grāmatu uzrakstīt, taču šoreiz vairāk tikai par kādu vēsturisku sasniegumu pirms 51 gada un “nozagto sapni”. Šogad 30. jūlijā Genādijam Ivančenko apritēja 75 gadi, un tas ir vēl viens iemesls viņu atcerēties vai arī daudziem – vispār kaut ko par viņu uzzināt.

“Sākums bija dzimtajā Gžatskā, ko es arī tagad tā saucu. Tā ir veca tirgoņu pilsēta, to pēc Pētera pirmā pavēles paši tirgoņi arī uzcēla Gžatskas upes krastā Volgas baseinā, pa kuru baržas ar dažādām precēm devās uz Maskavu. Gžatskas iedzīvotāji nebūt nebija priecīgi, kad to pārdēvēja par Gagarinu. Visu cieņu pirmajam kosmonautam, viņam ir pilsētā piemineklis, tomēr tā ir sena un vēsturiska pilsēta. Man tā vienmēr būs Gžatska,” saka Genādijs. “Rīgā, kur ierados, lai iestātos jūrskolā, un kas man kļuva par otro dzimteni, pirmo reizi paņēmu rokās īstu svaru stieni. Gžatskā man tāda nebija...”

“Vēsturiskais rekordists” starp skatītājiem