Zviedrijas Nacionālajā bibliotēkā viena grāmata pamatīgi izceļas uz citu fona: tā saucamā Velna grāmata jeb “Codex Gigas”. 74,8 kilogramus smagā, milzīgā grāmata ir lielākais viduslaiku manuskripts, kas saglabājies līdz mūsdienām, tomēr, visticamāk, pats intriģējošākais šīs grāmatas sakarā ir tās saturs.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Manuskriptā iekļauta Jaunā un Vecā Derība latīņu valodā, dažādi vēstures notikumu apraksti, alfabēts, medicīniskie teksti, kalendārs un daži buramvārdi. Jaunā un Vecā Derība ir sakārtota visai neparastā veidā, turklāt reliģiskos tekstus vietumis pārtrauc cita veida teksti, piemēram, 1. gadsimta ebreju tautas vēsture Bohēmijā (Čehija).

“Gigas” latīņu valodā nozīmē “milzīgs”, tāpēc tiešais manuskripta nosaukuma tulkojums ir “Milzīgā grāmata”, tomēr daudzi to dēvē par Velna grāmatu, jo leģenda vēsta, ka tās autors to apkopojis ieslodzījumā - velna mudināts. Turklāt, par spīti pētnieku aplēsēm, tas esot noticis vienas nakts laikā.

Mūks pārkāpis klostera noteikumus un izpelnījies bargāko no sodiem, proti, tika pavēlēts viņu iemūrēt cietuma kamerā, kur mūkam lielās mokās bija jāpavada pēdējie dzīves mirkļi. Notiesātais nakti pirms soda izpildes nolēmis uz dzīvnieku ādām sarakstīt savu pēdējo darbu – ļaunuma pilnu grāmatu. Tomēr viņš ātri saprata, ka darbu tik ātri neizdosies pabeigt, tāpēc pusnaktī noslēdza vienošanos ar Luciferu, lai tas palīdz uzrakstīt manuskriptu. Velna paraksts ir viņa paša portrets 290. manuskripta lapaspusē, vēstīts izdevumā “Gizmodo”.

Šī leģenda veicinājusi daudzu sazvērestības teoriju rašanos par manuskripta izcelsmi un patieso mērķi. Turklāt šīs teorijas nav lasāmas tikai drūmos interneta forumos vai klausāmas tirgū. 2008. gadā “National Geographic” radīja 51 minūti garu dokumentālo filmu, kurā tika stāstīts par šo “nolādēto tekstu”. Lielu daļu filmas laika aizņēma kadri ar velna apsēstu viduslaiku mūku, kas sveču gaismā sēž no ķieģeļiem mūrētā cellē.