Emocionālo sāpju mazināšana – svarīga komponente cauri gadsimtiem. Antīkajā pasaulē emocionālo sāpju izdzīvošanai tika lietota dramaturģija, mūsdienās – uzsvars tiek likts uz kino filmām melodrāmu izskatā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Katrā laika posmā problēmas tematiski var teikt, ka diži neatšķiras, bet tas kas mūsdienās noteikti atšķiras ir speciālistu pieejamība, kuri var to risināt un sabiedrības sapratne, ka veselīgums un emocionālā veselība ir visa pamatā. Arī šobrīd, Covid-19 ēnā, kad ar vien biežāk dzirdami stāsti par daudz saspringtākām attiecībām ģimenē un sabiedrībā kopumā.

Runājot par antīko pasauli, tās varoņus arī var skatīt mūsdienu kontekstā. Lasot leģendas par Edipu, izkristalizējas, ka patiesa kontakta ar īsto māti viņam nav bijis, no mazotnes bijis pakļauts fiziskai vardarbībai. Starp Edipu un audžuvecākiem bija liela komunikācijas neesamības plaisa – no vienas puses audžuvecāki nevēlas zaudēt Edipu, no otras puses pats Edips, kurš nezina, ka tie nav viņa vecāki un nevēloties nogalināt savu tēvu, izlemj aiziet no ģimenes. Edips esot bijis intelektuāli diezgan attīstīts, tikai viņam nav piemitusi emocionālā inteliģence, par kuru mēs ar vien vairāk runājam mūsdienās.

Ko varam mācīties no šī senā stāsta? Noteikti var mācīties labāk atpazīt un izprast savas emocijas. Stāstā redzams, cik svarīga tomēr ir atklātība, atklātu sarunu esamība gan ģimenē, gan arī ārpus tās. Nepieciešamība tikt uzklausītam, izrunāt tās lietas, kas nomāc ir ļoti būtiskas veselīgas psihes saglabāšanā, jo galu galā, leģendas beigas precīzi parāda, kādas sekas var izraisīt plaisa komunikācijā. Protams, ne vienmēr uzreiz ir iespējams pieņemt izaicinājumu par atklātību ģimenē, ja tas nav bijis iedibināts jau iepriekš. Arī šādos gadījumos pastāv alternatīvas - speciālisti, psihoterapeiti, psihoterapijas speciālisti vai konsultanti, kuru loma vienmēr būs sākotnēji uzklausīt un arī parādīt citus reaģēšanas mehānismus un citus iespējamos risinājumus.