Uz kurieni dodas Latvijas tranzīts pēc Krievijas kravu aiziešanas?

FOTO: Avigator Fortuner, Sugrit Jiranarak, Ralf Gosch, xpixel/Shutterstock. Kolāža: TVNET

Latvijas tranzīta nozares sausie statistikas dati izskatās visnotaļ nepatīkami. Turklāt, lai arī valsts amatpersonas paziņojušas, ka tranzīta nozare nav prioritāte, tās eksperti uz nākotni raugās ar piesardzīgu optimismu.. Kādas kravas ir nomainījušas ogles un naftas produktus? Kā ostas un dzelzceļš diversificē biznesu? Kas notiks ar kravu tranzītu no Baltkrievijas? Vai Latvija kļūst par "Jaunā zīda ceļa" daļu? Vai "Rail Baltica" palīdzēs Latvijai atgūt tranzītvalsts slavu?

ABONENTIEM ABONENTIEM

Salīdzinoši nesen tranzīta nozare bija viena no galvenajām Latvijas ekonomikas nozarēm, bet darbs dzelzceļā, ostās un kravu pārvadājumos - viens no augstāk apmaksātajiem un stabilākajiem. Tomēr pēc PSRS sabrukuma nozare izjuta zināmu triecienu - ērtais un izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums nav ļāvis mazināt arvien pieaugošo sasprindzinājumu attiecībās starp Latviju un Krieviju. Krievija vēlas attīstīt savu infrastruktūru - pēc ES noteiktajām sankcijām Krimas aneksijas dēļ lauvas tiesa investīciju pienākas Ustjlugas ostai, caur kuru, tāpat arī caur Primorskas un Visockas ostām tiek pārvadātas tās kravas, kas agrāk reiz tika pārvadātas caur Baltijas valstīm.

Ar otru kaimiņu, Baltkrieviju, attiecības arī ir sarežģītas. Tradicionāli nozīmīga daļa Baltkrievijas kravu tika vestas caur Klaipēdu, taču arī Latvija nebija apdalīta - pēdējos gados aptuveni ceturtā daļa pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu bija tieši no un uz Baltkrieviju.

Tomēr, ņemot vērā pēdējos politiskos notikumus Baltkrievijā, tranzīta attiecības ar šo valsti ir sarautas pilnībā un uz ilgu laiku. No vienas puses, Baltkrievija pati maksimāli dara visu iespējamo, lai kravas tiktu pārvirzītas no "nedraudzīgās Lietuvas, kur uzturas ļaunie opozicionāri, uz brālīgo Krieviju". No otras puses - ieviestas arī ASV un ES sankcijas. Kālija pārvadāšanas apjomi Lietuvā ir ierobežoti, bet nesen Lietuva sabremzēja mašīnbūves kravu pārvadājumus no Baltkrievijas - muitā "iestrēga" 18 konteineri ar četriem "BelAZ" pašizgāzējiem, kas bija ceļā uz Čīli. Turklāt Klaipēdas ostā Baltkrievijas kravas veidoja trešo daļu no kopējā kravu apjoma. Līdz ar to var prognozēt, ka osta cietīs ļoti lielus zaudējumus.

Cerības, ka daļu no šīm kravām varēja "pārtvert" Latvija, izrādījās veltīgas, ņemot vērā ES sankcijas. Tāpat arī Latvijas amatpersonu demonstratīvā rīcība ar karogu maiņu PČ hokejā laikā, kas radīja asu Minskas reakciju. Aleksandrs Lukašenko pat paziņoja, ka "Baltkrievijas vēstniekam vajadzēja pārkāpt visas diplomātiskās etiķetes normas un sadot pa ģīmi Latvijas amatpersonām".

Nozares speciālisti attiecības ar Baltkrieviju vērtē pesimistiski. Tā, piemēram, "Baltijas asociācijas Tranzīts un Loģistika" (BATL) izpilddirektors Ivars Landmanis aģentūrai LETA paziņoja, ka Latvijas tranzīta nozare ir noraizējusies par sankcijām, kas ieviestas pret Baltkrieviju, jo to dēļ samazināsies kravu plūsma caur Latvijas ostām.