Henrijs Fords, Feručio Lamborgini, Enco Ferari, Ferdinands Porše ir tikai daži no lielajiem vīriem, kas atstājuši nedzēšamas pēdas pasaules autobūvē. Arī Bakminsters Fullers ir veicis savu zināšanu un vīzijas ieguldījumu personīgā un komerctransporta ražošanas nozarē, tomēr viņa vārds nez kādēļ nav tik plaši pazīstams kā sākumā minētie četri kungi. Laikam jau tāpēc, ka futūrists Fullers savos aktīvajos gados bija aizsteidzies tik tālu priekšā laikam, ka pārējai pasaulei bija nepieciešamas vairākas desmitgades, lai viņu panāktu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Ja aplūko galvenajā attēlā redzamo auto, vai tev ir aptuvens priekšstats, kurā desmitgadē tas ir radīts? Piecdesmitajos vai sešdesmitajos gados, kad pēckara amerkāņi bija aizrāvušies ar aeronautikas un kosmosa tēmu? Kad ļaudis sapņoja par orbitālajiem lielveikaliem un skolām, bet auto dizainā nereti parādījās stila elementi no virsskaņas lidaparātiem? Ne viens, ne otrs variants nav pareizs, un tie nav arī pagājušā gadsimta četrdesmitie vai septiņdesmitie gadi. Dymaxion automobili Ričards Bakminsters Fullers radīja Lielās depresijas laikā, trīsdesmito gadu sākumā, par pamatu ņemot paša izloloto tāda paša nosaukuma pasaules redzējuma koncepciju.​

Dymaxion nosaukums veidots no trīs vārdiem - dynamic, maximum un tension (dinamisks, maksimums un spriedze jeb sasprindzinājums) un Fullera pasaulē taustāmu formu ieguva ne tikai kā auto. Bija pat koncepcijai atbilstoši ierosinājumi privātmāju celtniecībā, uz ikosaedra jeb regulāra divdesmitskaldņa projicēta pasaules karte, kas atlocītā veidā nelīdzinās nevienai pasaules kartei, ko esam raduši redzēt pie sienas skolā vai karšu veikalā, un, protams, arī automobilis. Drīzāk ne automobilis, bet gan transportlīdzeklis, kas iestrēdzis fāzē starp braukšanu pa zemi un pacelšanos spārnos. Ja tam tādi reiz izaugtu.