Ksenija Andrijanova ir kvalificēta uztura zinātnes un komunikācijas speciāliste. Viņa nekautrējas runāt tiešā valodā un atšķirībā no fitnesa trenerēm, kuras tev instagramā māca kā pareizi ēst, Ksenija tiešām zina, kā to darīt.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Par sevi viņa raksta šādi: “Ksenija absolūti netēlo nopietnu speciālisti baltā halātā un supersievieti, kas savā supervirtuvē taisa selfijus ar svaigāko čia sēklu smūtiju. Man nav sterili veselīga instagram konta ar iedvesmojošiem citātiem no treniņiem un receptēm, kuru izejvielu nosaukumus tu kautrējies skaļi izrunāt, jo tie izklausās pēc eksotiskiem lamuvārdiem. Es nemāku ietērpties stīvos zīmuļsvārkos un žaketē, klāstot gudrības ar uzspīlētu smaidu.”

Tev ir bakalaura grāds veselības aprūpē, maģistra grāds uztura zinātnē un maģistra grāds komunikācijas zinātnē. Mani nepabeigtie grādi stūrī satraukti smēķē. Kā to visu var paspēt?

Es laikam esmu tas dīvainais cilvēks, kuram studēšana ir hobijs. Man reāli patīk iet uz lekcijām, iegādāties pildspalvas, rakstīt kladēs. Un man patīk rakstīt akadēmiskos darbus – tas man tiešām sagādā baudu. Ir cilvēki, kuriem patīk studēt, bet viņi necieš rakstīt tos gala darbus, bet man tiešām sagādā baudu uzrakstīt maģistra un bakalaura darbu, un salikt visu kopā ar zinātnisko valodu, pareizā fontā ar pareizām sadaļām. Tas ir vienkārši hobijs.

Man skauž. Nevaru nedz noliegt, nedz apstiprināt, ka savulaik esmu maksājis naudu par to, lai kāds izpildītu manus augstākās matemātikas mājasdarbus. Kāpēc izvēlējies tieši uztura zinātni un komunikāciju?

Kad vēl nezināju, ko studēšu, zināju tikai to, ka nevēlos studēt neko saistītu ar medicīnu. Es gribēju darīt kaut ko saistītu ar reklāmu un komunikāciju. Tad aizgāju draudzenei līdzi uz atvērto durvju dienu Stradiņa universitātē, lai paklausītos, ko tur piedāvā. Aizgāju tīri kompānijas pēc atbalstīt, jo draudzene gribēja būt ārste. Tika prezentētas studiju programmas, un pēkšņi pieminēja uztura zinātni. Es pat nezināju, ka tāda eksistē. Priekšā iznāca Lolita Neimane un ļoti skaisti izstāstīja, ko mēs apgūsim un ko mēs varēsim. Nodomāju – hmm, baigi interesanti. Principā jau izgāju ārā ar domu, ka iestāšos tur.

Bet tur arī bija tāds interesants stāsts, ka es iesniedzu dokumentus divās vietās – komunikācijā un uztura zinātnē. Komunikācijā es tiku budžetā, bet uztura zinātnē netiku. Biju diezgan pārsteigta, jo man bija labas atzīmes un kaut kas tur nelīmējās kopā. Vai tiešām esmu tik stulba, ka mani nepaņems ne tikai budžetā, bet pat maksas grupā? Aizbraucu uz universitāti, lai uzzinātu rezultātus. Viņi skatās uz manu uzvārdu, meklē mani sarakstos un nevar man neko atbildēt. Palūdza mani uzgaidīt ārā. Kādas pārdesmit minūtes sēžu un gaidu, līdz iznāk ārā ļoti uztraukta meitene ar trīcošām rokām un paziņo, ka viņi ir pazaudējuši manus dokumentus un pieteikums nav izskatīts.

Vēl pāris stundas pagāja, gaidot, kā viņi to risinās. Beigās universitāte man izveidoja atsevišķu budžeta vietu, jo patiesībā man bija visaugstākās balles un vislabākie rezultāti no visiem, kas tajā gadā pieteikušies. Ja nebūtu tik uzstājīga, nebūtu tikusi.