Slavenākais japāņu rakstnieks Jukio Mišima uz žurnālu vākiem bieži tika attēlots tērpies baltā kendo tērpā un hakamā, rokās turot katanu – tradicionālo samuraju zobenu. Tā nebija tikai izrādīšanās, jo rakstnieks bija dedzīgs Japānas tradīciju aizstāvis un savu dzīvi pēc neveiksmīga valsts apvērsuma mēģinājuma beidza kā samurajam pieklājas, proti, izdarot harakiri.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Viņš protestēja pret ASV balstīto valsti un konstitūciju, nosodīja kareivjus par viņu pakļāvību un rosināja viņus atgriezt imperatoru tā pirmskara pozīcijā kā dzīvo dievu un nacionālo līderi. Skatītāji sākumā pieklājīgi klusēja vai arī bija pamatīgi apstulbuši, tomēr drīz pūli pāršalca smiekli. Mišima atkāpās un iegāja telpā aiz balkona. Viņš teica: “Es nedomāju, ka viņi mani dzirdēja.” Pēc tam viņš notupās uz ceļiem un ar japāņu tradicionālo zobenu uzšķērda sev vēderu jeb izdarīja samuraju rituālo pašnāvību harakiri.

Mišimas nāve šokēja Japānas sabiedrību. Viņš burtiski bija slavenība. Mačo un provokatīva personība, tomēr brīžiem arī visai muļķīgs tēls. Tomēr tas, ko viņš it kā tēloja, pēkšņi kļuva par realitāti. Kopš Otrā pasaules kara pēdējām dienām neviens nebija veicis harakiri.

Kimitake kļūst par Jukio

Kimitake Hiraoka piedzima 1925. gadā un bērnības lielu daļu pavadīja valdonīgās, tomēr gādīgās vecmāmiņas Natsuko paspārnē. Viņa mēdza ieslodzīt mazdēlu istabā un ļāva spēlēties tikai ar vienu vai divām pašas izvēlētām un vecākām meitenēm. Viņam bija aizliegts rotaļāties ar zēniem.