Tuskegī sifilisa eksperimenti sākās 1932. gadā, laikā, kad sifiliss – lipīga veneriskā slimība - nebija ārstējams. Piesolot bezmaksas medicīnisko aprūpi, tika savākti 600 afroamerikāņu vīrieši no Alabamas, kuru uzdevums bija kļūt par izmēģinājuma trusīšiem nāvējošās slimības pētījumos.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Daudzi no eksperimentu dalībniekiem nekad mūžā nebija apmeklējuši ārstu. Pētījuma ārsti beigu beigās aplēsa, ka eksperimentos piedalīsies 399 vīrieši ar latento sifilisu, kā arī 201 vesela cilvēka liela kontroles grupa, kas tiks ārstēta no “sliktām asinīm”.

Visus vīriešus novēroja ārsti, tomēr nevienam netika dotas īstas zāles, vien aspirīns vai kādi vitamīni. Pētnieki arī bija pierunājuši vietējo ārstu nedziedēt pētījuma dalībniekus, bet novērot tos.

Kad eksperimenti tika sākti, ārsti jau zināja, ka sifilisu var ārstēt, izmantojot arsēna terapiju, tomēr tas apzināti tika noklusēts. Pacientiem pētnieki stāstīja, ka viņiem ir “sliktas asinis”, lai viņi paši neizdomātu meklēt informāciju par sifilisa ārstēšanu.

Eksperimenti, protams, bija nelegāli. 1940. gados atklājās, ka sifilisu veiksmīgi ārstēt var ar penicilīnu, kā arī tika ieviesti likumi venerisko slimību ārstēšanā. Pētnieki tomēr izvēlējās to visu ignorēt.