Lai gan šobrīd globālā ekonomika Covid-19 pandēmijas ēnā atkopjas labāk nekā gaidīts, sākotnēji prognozes bija pat šausminošas un ekonomikas visā pasaulē gatavojās kam līdzīgam 2008. gada krīzei. Jau pandēmijas sākumā lielākā daļa valstu saprata, ka bez nodokļu atlaidēm, glābšanas riņķiem un ekonomikas stimulēšanas patīkama nākotne ir ilūzija. 2020. gadā valstis publiskoja dažāda lieluma un dažādu formātu nodokļu atlaides uzņēmējiem, palīdzības čekus iedzīvotājiem un stimulu paketes ekonomikai.

ABONENTIEM ABONENTIEM

ASV izcēlās ar 1,9 triljonu dolāru plānu (kas gan atkal ir kļuvis par politisku drāmu starp demokrātiem un republikāņiem), kas ir dārgākais ekonomikas glābšanas plāns valsts vēsturē. Savukārt Ķīnas Centrālā banka (Peoples Bank of China) bija pirmā no lielajām pasaules bankām, kas, pandēmijai sākoties, reaģēja ar procentu likmju samazināšanu, mainot likviditātes prasības u.tml. Stimulu plānus izstrādāja arī Kanāda, Krievija, Japāna, Indija, Dienvidkoreja u.c. lielās ekonomikas. Visi, kas varēja atļauties kaut ko “iešpricēt” savā ekonomikā – to darīja, tai skaitā Eiropas Savienība (ES).

Tā kā ES sastāv no 27 valstīm, stimula plāna izstrāde aizņēma ilgāku laiku nekā citiem. ES daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.-2027. gadam paredz 2,018 triljonus EUR (šī brīža cenās), lai bloks sekmīgi atkoptos un kā fēnikss atdzimtu no pelniem par ko labāku, ilgtspējīgāku. Jāsaka gan, ka, tā kā ES saprot, ka neapsteigs ASV un Ķīnas ekonomiku standarta izpratnē, mēs ar šo stimulu izlēmām kļūt īpaši citā veidā – būt viszaļākie un digitāli. Uz to tad arī balstās ES 723,8 miljardu EUR (šī brīža cenās) lielais Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (ANM), no kura Latvija saņems tai maksimāli pieejamos 1,82 miljardus. Bet tikai tad, ja turēsies pie mūsu valdības iesniegtā plāna.