2013.gadā tolaik 75 gadus vecais Japānas pilsētas Kioto iedzīvotājs Isao Kakehi sāka attiecības ar 67 gadus vecu atraitni Čisako Kakehi, kuru viņš satika ar iepazīšanas aģentūras starpniecību. Divus mēnešus vēlāk pāris apprecējās un gatavojās pirmajām kopīgajām Jaungada sagaidīšanas svinībām, tomēr jauno gadu Isao nesagaidīja - 28.decembrī viņš kļuva par ceturto un pēdējo Japānas “Melnās atraitnes” upuri.
Autopsijas Japānā tiek veiktas ļoti reti, parasti gadījumos, ja ir aizdomas par nāves apstākļiem. Šī iemesla dēļ Kakehi iepriekšējo partneru nāve nekādas aizdomas neizraisīja.
Tomēr tā kā Isao Kakehi nāve policistos bija radījusi aizdomas, varas iestādes pieprasīja autopsiju, kurā vīrieša mirstīgajās atliekās tika konstatēta cianīda klātbūtne.
Pārmeklējot Isao Kakehi dzīvokli, policisti atrada puķupodā noslēptu plastmasas masiņu, kurā tika konstatētas cianīda pēdas. Līdzīgus plastmasas maisiņus policija vēlāk atrada Čisako Kakehi dzīvoklī.
Izmeklēšanas laikā tika secināts, ka piekļuve cianīdam Čisako Kakehi bijusi viņas iepriekšējā darba vietā tipogrāfijā.
2014.gada rudenī Čisako Kakehi tika aizturēta. Pēc vairākām nopratināšanām, kas tika veiktas dažu mēnešu laikā, Kakehi atzinās, ka viņa minētos četrus vīriešos saindēja ar cianīdu.
Policija uzskatīja, ka Kakehi varētu būt noindējusi vēl četrus citus vīriešus, tomēr apsūdzības šajos noziegumos viņai netika izvirzītas pierādījumu trūkuma dēļ.
Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka noziegumus Kakehi pastrādāja mantkārīgā nolūkā, jo visiem viņas upuriem bija vērā ņemami aktīvi un uzkrājumi.
Kakehi kļūšana par slepkavu sākotnēji varētu būt skaidrojama ar vēlmi iegūt naudu apjomīgo parādu segšanai. Tomēr ja viņas motīvs būtu tikai mantkārība, viņa būtu apstājusies pēc vienas vai divām slepkavībām.