Ja 2000. gadu sākumā kāds Latvijā būtu teicis, ka pēc 20 gadiem šis žanrs kļūs par vadošo mūzikas industrijas flagmani, diez vai cilvēki tam ticētu. Kurts ir viens no Latvijas hiphopa pionieriem līdzās Ozolam un Gustavo, kurš jau toreiz, 2000. gados, kasešu un mobilo telefonu neesamības laikos, aktīvi skaitīja pantus, uzstājās vietējos klubos un vispār bija uzticīgs žanram tad, kad citi par šo “melnādaino” mūziku smējās.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Kas tev ir licis vilties latviešu hiphopa ainā?

Vienīgā lielā vilšanās bija sen, kad tikko sākām. Visi bijām draugi – hiphoperi, grafiti mākslinieki, breikeri, arī vienkārši klausītāji. Cits citu atbalstījām. Beigās izrādījās, ka esam katrs par sevi. Tā bija bērnība.

Kādas ir tavas attiecības ar Žaku?

Sen atpakaļ Žaks jau paziņoja, ka S’T’A kā projekts ir beidzies. Tā mēs arī līdz šai dienai ejam katrs savā virzienā. Tagad reti tiekamies un esam drošā attālumā. Attiecībās jau arī. Vienā brīdī viss ir forši, un nākamajā brīdī tu esi svešs cilvēks. S’T’A manā dzīvē bija ļoti skaists posms, negribēju, lai tas beidzas, bet man tad bija iespēja rakstīt savu materiālu. Ir normāli, ka projekti rodas un mirst.

Tādi strīdi kā savulaik Gustavo un Ozolam jums nebija?

Nu, viņi abi savulaik bija mega zvaigznes hiphopā. Tādēļ viņu strīds arī izskatījās liels un globāls. Mums tā nebija. Hiphopā var ļoti ātri paziņot, ka tev kaut kas nepatīk, besī vai riebjas, uzrakstot disrespect gabalu. To ir viegli padarīt par publisku pasākumu. Protams, haipam tas noder.