Kā pārvarēt bezcerību?

TVNET: Atgriežoties 2020. gada sākumā, kad jūs apstiprināja par izlases galveno treneri, man privātās sarunās viens no bijušajiem komandas kapteiņiem un viens no kādreizējiem Latvijas valstsvienības uzbrukuma līderiem neslēpa skepsi par jums kā speciālistu. Nezinu gan, varbūt šobrīd viņi domas ir mainījuši. Kā jums šķiet, kāpēc mediji un daļa futbola sabiedrības skeptiski raudzījās uz jums kā Latvijas izlases stūrmani?

Kazakevičs: Domāju, ka tā ir normāla situācija. Pirmkārt, treneriem, kuriem nav skaļa spēlētāja karjera aiz muguras, viņiem sevi vienmēr ir jāapliecina daudz smagākā darbā un daudz vairāk nekā tiem, kuri bijuši populāri spēlētāji, kurus žurnālisti un līdzjutēji no futbolista karjeras laika uztver pozitīvāk. Otrkārt, bez šaubām darbs, kas man bija Latvijas Futbola federācijā kā sporta direktoram, kurā manis pieņemtie lēmumi kādam patika vai nepatika, radīja arī fonu personīgai un emocionālai uztverei. Treškārt, lielākā daļa no tiem cilvēkiem, kuri pauda skeptiskus viedokļus, diezin vai padziļināti zināja mani trenera darbā.

Kopumā jāsaprot viena lieta, kad runājam par tik būtiskiem amatiem kā nacionālās izlases galvenais treneris, tur vienmēr būs cilvēki, kas uz to skatīsies pozitīvi, un būs tādi, kas uz to skatīsies skeptiskāk. Šajā ziņā, kā jau esmu teicis iepriekš, es novērtēju, ka man tāda iespēja tika dota. Es tikpat labi saprotu, ka ir vairāki citi Latvijas treneri, kuri ir cienīgi ieņemt šo vietu. Neesmu ne vienīgais, ne unikālais. Tā kā man šī iespēja tika dota, es ļoti profesionāli un līdzatbildīgi pieeju šim darbam un darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai nostrādātu maksimāli profesionāli. Vienlaikus mans mērķis nav patikt pilnībā visiem, lai nevienam nebūtu skepse. Es cienu jebkuru viedokli. Nav mērķis, lai visiem viedoklis būtu pozitīvs. Es orientējos uz savu darbu, ko es kā treneris šobrīd varu iedot komandai, puišiem, kolektīvam. Ko es varu dot, lai mēs kopā sasniegtu vēlamo rezultātu. Ceru, ka ar savu darbu šos skeptiskos viedokļus esam pamainījuši. Arī līdzjutēju atbalsts pēdējās spēlēs liecināja par to, ka viņi novērtē, kas redzams uz laukuma. Tas ir normāli, ka darbu, kas ir ārpus laukuma un paliek aizkadrā, bieži nenovērtē - to tik labi neredz, jo redz tikai galarezultātu. Latvijas izlasē situācija nav spīdoša, un atsevišķas lietas tiek pamatoti kritizētas. Problēmas nevar atrisināt vienā dienā, to var paveikt tikai plānveidīgi, katru dienu strādājot šo jautājumu risināšanai.

TVNET: Pirms izlases nometnes oktobrī intervēju Robertu Uldriķi, kurš par jums izcēla divas lietas. Viņš norādīja, ka pie jums video analīzei tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā pie iepriekšējiem treneriem. Un arī to, ka jūs pusotra gada laikā pie viņa divreiz viesojāties Šveicē, kamēr citi iepriekšējie treneri nebrauca  satikties klubā. Jūs veidojat ciešāku kontaktu ar spēlētājiem?