Enerģētikas ziema: gaidīt atkusni vēl pāragri

FOTO: Shutterstock

Rēķini par elektrību un gāzi turpina pieaugt, un arī degvielas uzpildes stacijās redzam, ka arvien vairāk benzīntankos litrs degvielas maksā nu jau vairāk nekā 1,50 eiro. Turklāt tuvākajā laikā nav redzamu indikāciju, ka šīs cenas varētu jūtami mazināties, tādēļ mums jāgatavojas grūtai ziemai (un jācer, ka tā nebūs barga).

ABONENTIEM ABONENTIEM

Ar bezprecedenta situāciju pēdējo nu jau pusotru gadu saskaramies veselības jomā – pandēmija turpinās un nu Latvijai nākas saskarties ar trešo pandēmijas vilni, kas izrādījies ļoti sāpīgs. Šoreiz nerunāsim par saslimšanas gadījumu, stacionēto un mirušo slimnieku skaitu, jo uzmanības centrā ir nonākusi cita nozare, kas līdz šim mums šķita kā “droša aizmugure” - arī enerģētikas nozare piedzīvo bezprecedenta situāciju - "ziemu, kurā atkusni vēl neredz".

Tās pamatā – gāzes cenu pieaugums. Iemesli tam dažādi – iepriekšējā ziema bija barga, kā rezultātā Eiropas gāzes krātuvēs radās deficīts. Pazemes rezervuāru uzpilde Eiropā šogad notika lēnāk nekā parasti un īsi pirms apkures sezonas sākuma gāzes krātuvju aizpildījums ir zemāks nekā parasti. Un šeit mēs redzam nākamo iemeslu – Krievija, kas uz Eiropu rudenī sūtīja mazāk gāzes nekā ierasts.

“Financial Times” skaidroja, ka Krievijas rīcībai var būt dažādi motīvi – vēlme aizpildīt savas krātuves, visbeidzot – politiska spiediena izdarīšana uz Eiropu, lai tā beidzot pieņem karsto strīdus ābolu – skandalozo gāzesvadu “Nord Stream 2”.