Par belašiem — eļļā ceptiem pīrādziņiem ar sulīgu gaļas pildījumu — varam teikt paldies tatāriem un baškīriem, jo kārdinošais dietologu bieds pie mums atceļojis no tjurku tautu virtuves. Kaut šķiet, ka belašu gatavošana jau nu gan nav nekāda ķīniešu ābece, tomēr, rīkojoties nemākulīgi, itin viegli var visu salaist grīstē. Lai tā nenotiktu un tu varētu mieloties ar belašiem, kas ir vismaz tikpat garšīgi kā Centrāltirgū nopērkamie, vispirms uzzini dažu labu vērtīgu padomu. Tad varēsi droši doties virtuvē un pirmais cepiens nepiedegs.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Belašus parasti gatavo no rauga mīklas, pievienojot arī tādas sastāvdaļas kā kefīru, rūgušpienu un pat alu. Savukārt pildījumu tradicionāli gatavoja no kapātas gaļas, tai pievienojot sasmalcinātus sīpolus, ķiplokus un zaļumus labākai garšai. Līdz ar sāli un pipariem dažādās receptēs tiek izmantotas arī tādas garšvielas kā malts kumins, koriandrs un čili, lai piešķirtu pildījumam asumiņu un spilgtas garšu nianses.

Daļa gatavotāju ir pārliecināti, ka bez cauruma viducī belašs nav sava vārda cienīgs, kamēr citi kaismīgi protestē, uzstājot, ka, pateicoties šai nejēdzīgajai konstrukcijai, pīrāgi cepšanas laikā zaudē gaļas buljonu un līdz ar to arī sulīgumu. Lasot tālāk, uzzināsi, kādi knifiņi jāņem vērā, lai belaši izdotos patiešām gardi. Atklāsim arī to, kādi ir caurumoto belašu aizstāvju motīvi, un tad jau katrs pats varēs izvēlēties, kurai frontei belašu karos pievienoties.

Belašu pildījuma noslēpumi

Iesākumā būtu vērts paturēt prātā to, ka belašu pildījumā nekad nevar būt par daudz sīpolu. Ieteicamās proporcijas uz kilogramu maltās gaļas —