Džuliānam Lindlijam-Frenčam ir labi informēts viedoklis par to, kāda ir NATO un Eiropas drošības nākotne. Viņš ir akadēmiķis, drošības politikas analītiķis un konsultants, grāmatas "Future War and the Defence of Europe" autors. Ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2021" ietvaros TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere iztaujāja Lindliju-Frenču par to, ar kādām pārmaiņām un apdraudējumiem mums jārēķinās tuvākajā desmitgadē. Savu komentāru sniedza arī Delavēras universitātes politikas zinātnes doktorants Toms Rātfelders.
Pēdējā laikā, piemēram, AUKUS militārās alianses kontekstā redzam, ka ASV ārpolitikā prioritizē Ķīnu. Vai tas nozīmē, ka NATO pamazām kļūst sekundāra? Kādas sekas tas varētu atstāt uz Eiropas drošību?
Par AUKUS es zinu ļoti daudz, tāpēc vēlos uzsvērt, ka galvenais cēlonis šai aliansei ir Lielbritānijas labās kodolzemūdenes un attiecības ar Austrāliju. Lielbritānijai ir, iespējams, vislabākās kodolzemūdenes pasaulē, kas tika būvētas Karaliskajai flotei. Austrālijai gluži vienkārši vajadzēja labākas zemūdenes, un iesaistīties bija izdevīgi arī amerikāņiem. Austrālija vispirms vērsās pie Lielbritānijas, un tad briti pie ASV, tāpēc tā nemaz nebija amerikāņu iniciatīva. Uzskatu, ka cilvēkiem nevajadzētu tik saasināti uztvert AUKUS un franču reakciju uz to.
Taču galvenais jūsu uzdotais jautājums ir, vai amerikāņi tiešām attālinās no NATO un vai tātad nespēs atturēt no uzbrukuma jūsu, Latvijas kaimiņvalsti. Es tā nedomāju. Svarīgākais ir saprast, ka mums, eiropiešiem, NATO ietvaros ir jādara daudz vairāk, lai uzturētu NATO un ticamu atturēšanas taktiku.
Amerikāņi šo nastu vieni nevar nest, jo viņi nevar ignorēt arī Ķīnas augošo ietekmi. Ķīnas militāro un digitālo uzbrukumu kapacitāte strauji pieaug, un tas rada varas līdzsvara svārstības pasaulē. Amerikāņiem ir nopietna dilemma, kā palikt spēcīgiem vienlaicīgi gan Indijas-Klusā okeāna reģionā, gan Eiropā.