Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) izlēmis mainīt „Seju grāmatas“ veidolu, pārvēršot to par fantāzijas distopiju jeb paralēlo pasauli, kurā dzīvosim kā avatari, nevis lasītāji. Jau 22. jūnijā tika paziņots par šo kursa maiņu: prom no ziņām pie metauniversuma (metaverse, angl.) vides. Darbā tāpēc pieņems ap 10 000 cilvēku Eiropā, kas realizēs šo grandiozo ieceri. Tā būs digitāla pasaule, kurā redzēsim citu dzīvi un tērēsim naudu virtuālām vajadzībām. Pavīd informācija, ka tiks mainīts arī nosaukums, jo ziņu vietā būs science fiction jeb zinātniskās fantastikas pasaule. Šo plastisko operāciju Facebook veic pēdējā brīdī, jo ūdens jau smeļas laivā. Nogrimšana ir tuvu. Taču var vēl paspēt mainīt lomu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Nila Stīvensona (Neal Stephenson) romāns „Sniega katastrofa“ (Snow Crash) ieraudzīja dienas gaismu 1992.gadā un piedāvāja lasītājiem distopisku nākotni pēc globālās ekonomiskās krīzes. Tas bija kā alternatīvs projekts visiem tiem, kas vīlušies un cietuši, apjukuši un izmisuši. Virtuālā pasaulē, kurā var ieiet, uzvelkot virtuālās realitātes acenes. Visi tur laužas iekšā pa durvīm, lai tiktu pie labākā „galda“. Ikviens vēlas piedalīties „Melnās saules“, klubā, jo tur uzturas smalkākie avatari. Toreiz – 1992.gadā šis bija zinātniskās fantastikas darbs. Tagad - 2021.gadā tas kļūs par realitāti. Vislabāk to apliecina bērni, kuri vēlas izlietot vecāku piešķirto kabatas naudu savu avataru uzlabošanai. Fortnite to lieliski pierāda. Tā ir interneta spēle, kurā dalībnieki var sagaidīt savu rindu lidojošajā autobusā. Ar to tiek nogādāti uz zemes, kur valda tikai viens princips - iekļūt, nogalināt un uzvarēt.

Vienlaikus Fortnite piedāvā arī savu pasauli, kurā ir sava ekonomika un specifiski piedzīvojumi. Spēlētāji maksā par savu spēju un pievilcības uzlabošanu. Pavisam nesen šajā pasaulē uzstājās arī Ariana Grande un dažādu fantāzijas filmu varoņi. Viņu kosmiskie kuģi, apģērbs un izturēšanās uzreiz kļuva par pieprasītu preci, kuru daudzi vēlējās nopirkt. Līdzīgs scenārijs novērojams Roblox, kas piesaista mazākus bērnus. Tur iespējams nopirkt savus virtuālos mājdzīvniekus, skaistas drēbes un sastapt īstus draugus, ejot ar tiem uz koncertiem. Populārs ir zviedru Minecraft, kuru radītāji jau paguvuši pārdot Microsoft, kas noder gan kā klubs, gan arī kā koncertzāle. Tas nozīmē, ka mums ir jau pirmā paaudze (bērni), kuri regulāri un intensīvi lieto pakalpojumus un uz šīs bāzes veido savu identitāti. “Bērni nepievērš vērību atšķirībai starp digitālo un analogo. Viņi to visu uztver kā dažādas savas dzīves telpas“ – konstatē Umeo universitātes docente Elza Dunkela. Docente ilgstoši pētījusi bērnu ieradumus un secinājusi, ka tie bērni un jaunieši, kuri dzīvo psihiski smagā vidē vai apstākļos, vairāk nosliecas digitālās pasaules vilinājumu virzienā. Tieši šajā vidē bērni jūtas labi. Paralēli šīm spēlēm internets jau tagad piedāvā ne tikai maksāšanu jeb kriptovalūtu, bet arī dažādus virtuālās kolekcionēšanas veidus.

Tā saucamā NFT (Non Fungible Tokens) piedāvā krāt digitālas lietas, kurām it kā nav nekādas īpašas vērtības, taču daži pērk un kļūst par miljonāriem. Iespējams, ka šie apstākļi arī nosaka lielo uzņēmumu kursa maiņu. Orientējoties uz jauniem cilvēkiem, kuri būtu gatavi vairāk maksāt par interneta priekiem, nekā to ir gatavi darīt viņu vecāki, kas lieto FB patlaban. Vēl viens „kursa maiņas“ ierosinātājs varētu būt „Tik Tok“ panākumu spēks, jo tam izdevās īsā laikā savākt sev vienu miljardu lietotāju paralēli Facebook eksistencei. „Tik Tok“ ir aplikācija ar vienu funkciju, bet otrs ķīniešu produkts Tencent jau ir platforma, kas kļuvusi par daudzu ķīniešu izklaides centrālo asi.