Inflācijas risks trūcīgajiem un bagātajiem

Nauda izstieptā rokā Foto: Unsplash/lucas Favre

Brīdinājumi par inflāciju izskan jau kopš šī gada sākuma, un tā nogalē cenu kāpums ir kļuvis par noteicošo problēmu globālajā ekonomikā. Inflācijas jēdzienam ir negatīva pieskaņa, jo publika to intuitīvi asociē ar naudas vērtības zudumu. Šogad Latvijas strādājošo vidējā alga ir ievērojami pieaugusi, tomēr tā pieaug nevienmērīgi dažādos sociālos slāņos un tautsaimniecības sektoros. Piemēram, darbiniekiem ēdināšanas pakalpojumu jomā reālais atalgojums pat ir samazinājies tieši inflācijas dēļ.

Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem inflāciju mēdz izjust visskaudrāk, jo cenu svārstības ir īpaši izteiktas pārtikas un enerģētikas segmentā – tātad precēs un pakalpojumos, kam tiek atvēlēta nozīmīga daļa no mājsaimniecību ikmēneša budžeta. Tāpēc, gluži likumsakarīgi, cenu kāpums var veicināt sociālu un emocionālu spriedzi.

Par spīti tam, ka inflācija ir parādība, kas zināma un novērota jau tūkstošiem gadu, strīdi par tās niansēm joprojām nerimstas. Londonas Ekonomikas skolas profesors Čārlzs Gudhārts (Charles Goodhart) nesen izteica pārsteidzošu novērojumu: “Šobrīd pasaule ir īpašā situācijā, jo mums nav vispārējas teorijas par inflāciju.”