Zināms, ka 19. gadsimts bija visai interesants un savāds laiks daudzējādā ziņā. Lūk, piemēram, tolaik slaveni bija cirki, kuros tika izrādīti dažādi īsti un neīsti radījumi, to skaitā arī nāriņas. Tajā laikā cilvēki patiešām ticēja, ka nāriņas eksistē. To veikli izmantoja slavenais uzņēmējs un cirka īpašnieks Finiass Teilors Bārnums, kurš cilvēkiem par zināmu samaksu izrādīja sava drauga izīrētu nāriņu.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Oriģinālo Fidži nāriņu no ekspedīcijas pa Āziju atveda kapteinis Barets Edess. Viņš to 1822. gadā iegādājās no Japānas zvejnieka par 6000 ASV dolāriem. Eksperti saka, ka šim zvejniekam nāriņa bija kā joks vai arī kalpoja reliģiskiem mērķiem, vēstīts Bārnuma autobiogrāfijā.

Vēlāk tajā pašā gadā radījums tika nogādāts un izstādīts Londonā. Nāriņas izstāde tika plaši reklamēta pilsētas laikrakstos. 20 gadus pēc nāriņas pirmās izstādīšanas, to pie sevis savāca Edesa dēls un vēlāk visas tiesības uz to pārdeva cirka īpašniekam Mozum Kimbalam, kurš sākotnēji plānoja to izstādīt Bostonas muzejā, tomēr vēlāk nosprieda, ka nāriņa būtu labs papildinājums Bārnuma cirka dīvainību izlasei. Kad Bārnums Ņujorkā pirmo reizi ieraudzīja Fidži nāriņu, viņš uzreiz saprata, ka tai ir pamatīgs peļņas potenciāls.

Bārnums tūliņ nāriņu nogādāja pie ekspertiem, lai tie to izpētītu. Viņi, protams, paziņoja, ka nāriņa ir mākslīgi radīta, tomēr Bārnums to neņēma vērā un turpināja ar to pelnīt.

Kas notika ar Fidži nāriņu?

1859. gadā Bārnums veica pēdējo nāriņas izrādīšanas tūri pa Londonu, kur tā joprojām piesaistīja pamatīgu uzmanību. Pēc atgriešanās ASV Bārnums nāriņu izstādīja Kimbala muzejā Bostonā, kas kļuva par pēdējo zināmo nāriņas atrašanās vietu.