Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas līderes Svetlanas Tihanovskas padomnieks Franaks Vjačorka Rīgas konferences 2021 ietvaros portālam TVNET stāsta par to, kāpēc Baltkrievijā beigušies protesti, opozīcijas sarežģītajām attiecībām ar Krieviju un kā apturēt migrācijas krīzi Latvijas, Lietuvas un Polijas pierobežā.

ABONENTIEM ABONENTIEM

- Kopš Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām pagājis gads un divi mēneši, kuru laikā noticis daudz. Gan protesti, aizturēšanas, vardarbība, opozicionāru ieslodzīšana, gan, no otras puses, arī demokrātiskās opozīcijas kontakti ar ārvalstu valdībām un starptautiskajām organizācijām. Vai varat raksturot, kādā situācijā šobrīd atrodas Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija?

- Pirms gada aizsākās nacionālā atmoda, kas mūs ievedusi pavisam jaunā realitātē. Lukašenko, vīrs no 80. gadiem, ir pilnībā zaudējis saikni ar realitāti un nespēj apjēgt sabiedrībā un pasaulē notiekošās pārmaiņas. Viņš joprojām domā, ka ar teroru, VDK un aizturēto filmēšanu var iebaidīt cilvēkus un apturēt kustību. Ka varas zaudēšanu var novērst ar migrācijas krīzi. Viņš joprojām tic, ka ar referendumu par konstitūciju iegūs vēl vienu gadu pie varas. Tās ir kļūdas, ko viņš pieļauj jau gadu no vietas.

Mēs cenšamies mobilizēt tos cilvēkus, kuri pagājušogad gāja protestos. Taču mēs mēģinām strādāt arī ar tiem, kuri ir barikāžu otrā pusē, - režīma pārstāvjiem, lai veicinātu šķelšanos politiskajā elitē.

- Kādos veidos jūs to darāt?

- Esam atstājuši kontaktinformāciju, kā režīma amatpersonas un oligarhi - Lukašenko "naudas maisi" - var ar mums sazināties. Daži no viņiem sūta savus pārstāvjus uz Viļņu, kur atrodas Svetlanas Tihanovskas birojs. Viņi visi saka, ka nevēlas būt līdzatbildīgi par Lukašenko noziegumiem, ka viņi mūs atbalsta un arī vēlas pārmaiņas. Tas parāda, ka "aizkulisēs" notiek no ārpuses neredzami procesi, un tie nav par labu Lukašenko.