Ja kāds pārdzīvo okeāna laineru sadursmi, tad pelnīti var sevi uzskatīt par laimes krekliņā dzimušu cilvēku. Savukārt, ja šis pats cilvēks ir pamanījies arī izdzīvot "Titānika" katastrofā 1912. gadā, tad, skaidrs, viņš ir pilnīgs brīnums, tiesa, iespējams, iemantojis pamatīgas bailes no ūdeņiem un kuģiem. Tomēr, ja četrus gadus pēc "Titānika" nogrimšanas šim cilvēkam gadījies nokļūt uz “Britānijas” klāja un pārdzīvot arī tā nogrimšanu, tad, ziniet, viņš, visticamāk, ir noslēdzis kādu līgumu ar nāvi. Tieši tāds bija Violetas Džesopas stāsts.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Nāve nav priekš Violetas Džesopas

Violeta Džesopa uzauga, cīnoties ar nopietnu slimību, kuru gan vēlāk uzvarēja, tāpat kā izvairījās no nāves trīs kuģu katastrofās. Viņa piedzima 1887. gadā Argentīnā. Viņa bija viena no sešiem izdzīvojušajiem bērniem īru imigrantu ģimenē. Trīs no bērniem gāja bojā.

Ģimene bija vēl viena bērna zaudējuma priekšā, kad Džosefa saķēra tuberkulozi. Tomēr notika brīnums un viņa izveseļojās. Liktenim attiecībā pret viņu bija citi plāni.

Liktenis Džesopu izvadāja pa pasaulē lielākajām un slavenākajām kuģu katastrofām. 23 gadu vecumā Violeta nolēma iet mātes pēdās un veidot karjeru jūrā. Rezultātā viņa kļuva par stjuarti slavenajā kuģu transporta kompānijā “White Star”. 1910. gadā viņa nonāca uz RMS “Olimpija” klāja. Viss ritēja labi, līdz “Olimpija” sadūrās ar britu karakuģi “Hawke”.