Enerģētikas krīze tirgus dalībnieka acīm (1)

Foto: Publicitātes foto
Māris Kūrēns
, Financenet žurnālists
CopyLinkedIn Draugiem X

Pēdējo mēnešu laikā Eiropā enerģētikas krīze ir viens no galvenajiem satraukuma veicinātājiem. Tās dēļ patērētājiem būs jāmaksā ievērojami lielāki rēķini gan par gāzi, gan par elektrību, gan par apkuri. Kā šī krīze ietekmējusi tirgus dalībnieku, kas piegādā energoresursus saviem klientiem? To intervijā portālam TVNET stāstīja “Ignitis Latvija” vadītājs Kristaps Muzikants.

Tas, ko mēs noteikti redzam, ir, ka sevi 100% atmaksā atvērtais tirgus. Tas ļauj patērētājam iegūt relatīvi konkurētspējīgāko piedāvājumu ar viszemāko cenu. Enerģijai nav daudz komponenšu, ko pielikt. Tajā pašā laikā redzam, ka iepriekš ir bijusi situācija, kad tirgū konkurenti ir piekopuši agresīvu cenošanas politiku, kas tajā brīdī iespējami ļāva piedāvāt konkurētspējīgākas cenas, bet šobrīd rezultāts ir tāds, ka ir tirgotāji, kuri nespēj izpildīt savas saistības.

Savā ziņā tas ir atvērtā tirgus gan pluss, gan mīnuss – tobrīd tas klientiem ļāva iegūt labus nosacījumus, bet pašlaik patērētāji var nokļūt ne īpaši komfortablā situācijā, jo ne visi nosacījumi ir viņiem labvēlīgi, savukārt tirgotājiem - izpildāmi. Kā jau minēju iepriekš, arī mēs savulaik atsevišķos gadījumos bijām pieļāvuši šādu taktisku kļūdu.

Tad, kad to mainījām, pie zemākām energoresursu cenām saskārāmies ar realitāti - kaut kādos brīžos nespējam konkurēt ar cenām. Gribu uzsvērt, ka “Ignitis” princips ir vienmēr izvērtēt, ko varam nofiksēt paši, lai varam pildīt savas saistības pret klientiem jebkuros apstākļos.

Protams, arī mēs esam piegādes ķēdē, un šādos tirgus apstākļos arī mēs saskaramies ar piegādātājiem, kas vēlas lauzt līgumu ar uzņēmumu, bet šis ir risks, ar kuru mums jātiek galā, un mēs to nevēlamies pārlikt uz klientu pleciem.

Šobrīd redzam, ka valsts institūcijas un pašvaldības nav gatavas šādām tirgus turbulencēm. Viens faktors ir iepirkumu dokumentācija, kurā izplatītākā prakse ir izmantot novecojušas formas. Joprojām ir konkursi, kur piedāvājumam ir jābūt derīgam 120 dienas. Situācijā, kad cena mainās pa stundām, tad, ja kāds piedāvājumam prasa 120 dienu termiņu, loģiski, ka tirgotājam ir visai diskutablas izšķiršanās - ierēķināt svārstības kā riskus fiksētajā cenā vai vispār nesniegt piedāvājumu.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu