Inflācijas intelektuālā krīze

Andris Šuvajevs
, Financenet redaktors, žurnālists
Inflācijas intelektuālā krīze
Facebook LinkedIn Twitter Whatsapp
Comments 1
Nauda. Ilustratīvs attēls
Nauda. Ilustratīvs attēls Foto: depositphotos.com

Runas par inflāciju turpina uzņemt apgriezienus gan vietējā, gan globālā līmenī, un aizvien vairāk nostiprinās pieņēmums, ka cenu kāpums iedzīvotājus ietekmēs ilgākā periodā. Finanšu tirgus dalībnieki jau sāk iecenot inflāciju darījumos ar vērtspapīriem, kas liecina – drīz sagaidāma centrālo banku un valdību reakcija.

Kādus risinājumus cenu pieauguma problēmai var sagaidīt no pasaules ietekmīgāko valstu politiķiem un centrālo banku vadītājiem? Kas nosaka viņu izpratni par iespējamo rīcību, un vai potenciālie risinājumi būs vienlīdz labvēlīgi dažādām iedzīvotāju grupām?

Pirms nedēļas jau norādīju, ka izpratne par inflāciju nebūt nav viennozīmīga. Drīzāk tieši pretēji – daži ietekmīgi analītiķi brīdina, ka jautājumā par cenu dinamiku kopīgs viedoklis nepastāv. Tāpat nav pašsaprotama dažādu sabiedrisku institūciju spēja ietekmēt un kontrolēt cenu pieaugumu/kāpumu.

Tomēr ir derīgi iezīmēt dažādus attīstības scenārijus un skaidrot, kāpēc centrālās bankas varētu, piemēram, izlemt palielināt procentu likmes un kādas tam varētu būt sekas. Kopumā var identificēt vismaz trīs dažādas izpratnes par inflāciju, un katra no tām paredz atšķirīgu situācijas interpretāciju – un tātad arī potenciālo risinājumu.

Tēmas
Uz augšu