Manuskripts, kas saglabājies ar Bēthovena nepabeigtās desmitās simfonijas uzmetumu, ir grūti prognozējams. Tomēr daudzi vēlas šo darbu noklausīties līdz finālam. Šī iemesla dēļ saklausāmas balsis, kuras vēlas šo darbu uzticēt mākslīgajam intelektam. Lai pabeigtu to autora – Ludviga van Bēthovena vietā. Tas nu ir noticis. Mākslīgais intelekts ir mēģinājis pabeigt ģēnija darbu 200 gadu pēc viņa nāves. Taču iecerētais nav izdevies. Izrādās, ka AI radošā darba jomā nevar konkurēt ar talantīgu cilvēku. Laba ziņa.

Šogad tika mēģināts komponēt Bēthovena stilā ar mākslīgā intelekta palīdzību. Viss sākās ar lielu troksni un nejēdzīgi populāru koncertu, kurā orķestris atskaņoja Bēthovena darbu komponista dzimtajā pilsētā Bonnā. Tās bija dažas daļas no nepabeigtās desmitās. 194 gadus pēc autora nāves viņa mūziku bija komponējis dators. Kā šis nošu materiāls tika savākts? Visu vadīja Rutgeras universitātes mākslas un mākslīgā intelekta fakultātes profesors Ahmeds Elgamals, kurš 2019.gadā Ņūdžersijā bija sapulcinājis speciālistu grupu darbam ar Bēthovena desmitas simfonijas atstāto mantojumu. Speciālistu pulkā bija mūzikas zinātnieki, komponisti, mūziķi un datoru eksperti. Tika plānots izveidot programmu, ar kuras palīdzību būtu iespējams pabeigt desmito simfoniju. Tā būtu dāvana viņa 250. dzimšanas dienā. Tātad tika pieļauts, ka mašīna spētu tik tuvu pietuvināties Bēthovena radošajam procesam, ko nebija spējīgs paveikt neviens no viņa mācekļiem vai laikabiedriem. Pandēmija šo ieceri apturēja, tāpēc to pabeidza tikai šogad.

Datoram iedeva studēt simfonijas skices, Bēthovena skaņdarbus. Pie viena „piemetot klāt“ Bahu, jo no viņa Ludvigs esot daudz mācījies. Datoram bija jāsaprot, kā Bēthovens attīstīja melodijas, harmonizēja, veidoja orķestra partijas. Datoram tika uzticēta arī eksperimentēšana, jo pats Bēthovens mēdza ar to nodarboties. Taču iecerētais neizdevās. Dators piedāvāja izklaidējošu mūziku bez pasijām un kaislības. Tas bija tehnisks eksperiments mākslas jomā. Protams. Taču tā nebija komponēšana, bet gan konstruēšana.

Iznāk, ka komponists nebija gatavs pabeigt desmito, jo neuzskatīja savas iestrādes par pietiekoši labām. Viņa veselība pasliktinājās, tobrīd Ludvigs bija praktiski kurls. Lai ķertos pie jaunas simfonijas, acīmredzot nebija pietiekoši daudz spēka. Iespējams, jo tas prasa gigantisku piepūli un smagu darbu. Rihards Vāgners uzskatīja, ka ar devīto simfoniju (ar vokālu finālā) Ludvigs ir sasniedzis augstāko punktu. Labāk vairs nav iespējams. Vai Bēthovens nedomāja tāpat?

CopyLinkedIn Draugiem X