Nespējot uzlabot ekonomikas perspektīvas, Ziemeļkoreja ķērusies pie ierastās taktikas un atkal šauj raķetes, cerot, ka šī ieroču žvadzināšana palīdzēs tai panākt starptautisko sankciju mīkstināšanu. Tomēr ASV sabiedrotie šo Ziemeļkorejas izmantoto scenāriju jau ir ļoti labi iepazinuši un nolēmuši tā vietā rakstīt jaunu, savu scenāriju.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Par sarūgtinājumu Kimam Čenunam, ASV Baltajā namā tagad ir cits saimnieks un viņš ir krietni vien stingrāks par politiķiem Seulā. Šā gada aprīlī uzrunājot ASV Kongresu, Baidens uzsvēra, ka Kimam nevajadzētu gaidīt piekāpību, kādu Tramps demonstrēja 2018.gadā Singapūrā un 2019.gadā Hanojā tiekoties ar Kimu. Baidens izteicās, ka ASV ir gatavas sarunām jebkurā laikā bez jebkādiem kodolatbruņošanās priekšnosacījumiem, tomēr šis sarunas nebūšot nekādi “vīru darījumi”, jo ASV jebkādu sarunu kontekstā konsultēšoties ar Dienvidkoreju, Japāna un citiem sabiedrotajiem reģionā.

Problēmas Kimam rada arī Baidena prioritātes Āzijā. Oktobra sākumā ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) paziņoja par jauna Ķīnas misiju centra veidošanu, piebilstot, ka aģentūras Ziemeļkorejas misiju centrs tiks slēgts. Ziemeļkoreja joprojām ir ASV prioritāšu augšgalā, tomēr šie jautājumi turpmāk tiks nodoti CIP reģionālo struktūrvienību pārraudzībā.

Šīs reorganizācijas ietekme uz Kimu ir acīmredzama. Lai arī Tramps samitu teātra dēļ Ziemeļkorejas jautājumā bija gatavs nostāties pret ASV ilgtermiņa sabiedrotajiem, Baidens uzsver uz ciešu sadarbību ar Amerikas partneriem. Izmaiņu sekas jau ir redzamas arī visā reģionā. Dienvidkorejas konservatīvie politiķi, gatavojoties nākamā gada valsts prezidenta vēlēšanām, aicinājuši izdarīt lielāku spiedienu uz Ziemeļkoreju, kā arī uzlabot pēdējā laikā panīkušas attiecības ar Japānu.