Šīs nedēļas aktuālākais ārpolitikas notikums nenoliedzami ir migrantu krīzes saasināšanās uz Polijas un Baltkrievijas robežas, ko Baltijas valstu aizsardzības ministri jau nosaukuši par sarežģītāko drošības krīzi daudzu gadu laikā. Sarežģītu to padara arī fakts, ka nepieciešams līdzsvarot valstu drošības intereses un reakciju uz hibrīdkaru, reizē nesaasinot humāno krīzi.
Šīs nedēļas laikā diskusija par migrantu krīzi uz Baltkrievijas robežām ar Poliju, Lietuvu un Latviju strauji pāraugusi spekulācijās pat par bruņota konflikta iespējamību un potenciālu Krievijas iesaisti. Tūkstošiem migrantu izdara spiedienu uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, notikuši pat vardarbīgi masveida centieni šķērsot dzeloņstiepļu žogu un sadursmes ar Polijas robežsargiem.
Lietuva un Latvija gatavojas sliktākajam scenārijam, jo pastāv risks, ka arī uz mūsu robežām parādīsies aizvien lielākas migrantu masas. Neskatoties uz to, ka aizsardzības un iekšlietu ministri uzsver gatavību valsts robežas nosargāt, vienlaicīgi jārisina arī cilvēktiesību jautājumi un ilgtermiņa plāni, kā novērst Baltkrievijas autoritārā režīma uzbrukumus Eiropas Savienībai.
Ceturtdien, 11. novembrī raidījumā "Pasaule kabatā" TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere par šiem jautājumiem no dažādiem skatupunktiem diskutēja ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu, domnīcas PROVIDUS vadošo pētnieci patvēruma un migrācijas jomā Ievu Raubiško un Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Artūru Bikovu.
Robeža pagaidām droša, bet gatavojas sliktākajam