Kas ir cilvēktiesības? Formulējumi, definīcijas ir, taču daudzi tos uztver tik abstrakti, ka pēcāk robežas vairs nav iespējams skaidri saskatīt un uzkrītoši iezīmēt. Viss, ko „es gribu domāt un darīt citādi“, nav cilvēktiesības, kuras pārējiem nāktos respektēt. Ja deg ēka, tad ļaudīm būtu jābēg ārā, jo palikšana dūmos un liesmās apdraud cilvēka dzīvību, nevis nodrošina pasīvo iedzīvotāju cilvēktiesības.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Tas, ka cilvēktiesības mēģina ierobežot Ķīnā, Krievijā, Irānā vai Ziemeļkorejā, nav nekas jauns. Tur ar cilvēktiesību ierobežojumu saprotam izteikšanās brīvības slogus un kā pretpolu tam piedāvājam brīvu un neierobežotu diskusiju telpu ASV, Eiropas Savienībā vai Lielbritānijā. Taču arī šis brīvības ceļš nav pats par sev saprotama lieta, jo politiķi var to atkal ierobežot un atgriezt atpakaļ Ziemeļkorejas līmeni, ja viņiem būs tāda vajadzība un vara. Ungārija un Polija pašlaik tiecas šo liberāli demokrātisko ideālu anulēt savā publiskajā telpā politiski. Citur personu ierobežošana notiek tehniski: tiek izvietotas novērošanas kameras uz visiem stūriem un kopsaucējs šiem cilvēka tiesību ierobežojošajiem pasākumiem ir bailes no terorisma, kiberuzbrukumuiem, anarhistiem un citiem „ļauniem spēkiem“, kas var sagraut mūsu labo sabiedrību. Tātad – ir politiski spēki, kuriem patīk kontrolēta un skarbi uzraudzīta sabiedrība. Padomju Savienība saviem pilsoņiem uzspieda tieši šādu – kontrolētas publiskās vides modeli ar skarbiem sodiem kā regulācijas instrumentu. Nedomāju, ka kāds vēlētos šodien atgriezties pie stāvokļa, kad izbraukt no valsts nav iespējams un par nepareizu joku dzīšanu vai Latvijas karoga izkāršanu var nonākt ieslodzījuma vietā. Tas ir skaidrs. Cietuma valsts nav paredzēta normāliem pilsoņiem, un tādā mēs nevēlamies dzīvot. Taču, kāpēc Semuels Moins savā jaunākajā grāmatā ”Not enough. Human rights in an unequal world” (Harvard University Press) raksta par to, ka cilvēktiesības joprojām netiek respektētas arī tā saucamajās demokrātijās? Vai arī viņam liekas, ka cilvēktiesības ir egoisma izpausme, kas nav formulējamas loģiski un var izpausties tikai un vienīgi emocionāli?