Pandēmijas klupšanas akmeņi kaimiņvalstīs

Politiskie šķēršļi un dezinformatori Lietuvā un Igaunijā
Foto: AFP/SCANPIX
Linda Anna Dāldere
CopyLinkedIn Draugiem X

Visas trīs Baltijas valstis aizvadītajā nedēļā joprojām atradās starp 20 pasaules valstīm, kurās bija visaugstākais jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu līmenis. Vakcinācijas aptvere ir salīdzinoši zema, tādēļ slimnīcas un medicīniskais personāls ir pārslogots, pie aprūpes netiek daudzi, kuriem tas būtu nepieciešams. Taču kā ar valdības un sabiedrības reakciju? Vai ierobežojumi un pretreakcija ir līdzīgi kā pie mums? Aptaujāju kolēģus no Igaunijas un Lietuvas.

Neskatoties uz to, ka Igaunijā ierobežojumi ir salīdzinoši vieglāki, nekā Latvijā, arī tur 23. oktobrī notika līdz šim lielākais protests, kurā pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku. Viņi protestēja galvenokārt pret bērnu un piespiedu vakcināciju. “Kaut gan protests piesaistīja lielu uzmanību, tā nozīme tomēr ir drīzāk pārspīlēta.

Veiktās iedzīvotāju aptaujas liecina, ka 75% cilvēku šādus protestus principā neatbalsta,” pauž igauņu pētnieciskais žurnālists Hermans Kelomē.

Tomēr pandēmijas apstākļos, kad jāsasniedz faktiski visas sabiedrības noturība pret vīrusu, lai apturētu tā izplatību, arī 25% iedzīvotāju pretreakcijai var būt nopietna ietekme uz sabiedrības centieniem situāciju uzlabot. Tādēļ interesanti uzzināt, kam šāda kustība ir izdevīga – kas stāv aiz šiem masveida protestiem.

“Tās protesta formas un saukļi, ko redzam ikdienā, faktiski vienmēr aizgūtas no amerikāņiem, ” par vakcinācijas un ierobežojumu pretiniekiem spriež Hermans. Kaut gan šķiet, ka mums ir pašiem savi labākie pagrīdes un dīvāna epidemiologi un infektologi, skaidrs, ka arī viņu idejām “kājas aug” no tīmeklī izplatītajiem ārvalstu profesionālo antivakcīnu propagandistu “metodiskajiem materiāliem”.

Kā stāsta pētnieciskais žurnālists, arī antivakcīnu biznesā īpaši veiksmīgi kļuvuši atsevišķi amerikāņi, kuri izveidojuši ļoti apjomīgas organizācijas, lai pamazām izkaisītu šaubu sēklas un sazvērestības teorijas pa visu pasauli.

Viņu mērķis – lielākoties nopelnīt, tirgojot savus padomus un brīnumzāles.

Taču šie nodomi dezinformācijas izplatības tīklos tiek veikli nomaskēti, un parastais Facebook infektoloģijas programmas absolvents, kas dalās ar ekspertīzi komentāros, par to īsti nenojauš.

Lai nu kā, nevar noliegt, ka auglīgu vidi šādai maldinošai informācijai rada arī komunikācijas stratēģijas trūkums un iekšpolitiskais saspīlējums valsts iestāžu pusē. Gan Hermans, gan Lietuvas portāla 15min.lt žurnāliste Karolīna Aleknaviče stāsta, ka cilvēki ir ļoti apmaldījušies informācijas jūklī un par labu nenāk arī valdības nespēja pieņemt izlēmīgus lēmumus. Maldinošo informāciju uzņemošo sabiedrības daļu veikli pārtver arī vietējās organizācijas Baltijas valstīs, tostarp cilvēki ar politiskām ambīcijām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu