Armanda Šķēles nonākšana pasaules spēcīgākajā basketbola līgā NBA vienubrīd bija tikpat ticama kā dienas iestāšanās pēc nakts. Kas lika tā domāt un kāpēc viss izvērtās tā, kā tas izvērtās, – par to fragmentā no Šķēles autobiogrāfijas "Starp dzīvi un basketbolu".

ABONENTIEM ABONENTIEM

Maija pēdējā sestdienā lidoju pāri okeānam uz Vašingtonu. Kāpjot lidmašīnā, sajūtas līdzinājās tām, kādas bija, pirmoreiz pametot Latviju, lai dotos spēlēt uz ārzemēm – neziņa, taču patīkama. No ierašanās brīža Amerikas galvaspilsētā mani uzņēma ar glamūru. Lidostas terminālī norunātajā vietā tumšā uzvalkā stalti stāvēja šoferis, kuram rokās bija šiltīte ARMANDS SKELE. Ar melnu limuzīnu mani aizvizināja līdz pieczvaigžņu viesnīcai pašā pilsētas centrā, liekot sajusties kā tādam mazajam princim no Latvijas.

Vašingtonā atradās "SFX Group" aģentūras treniņbāze, kurā pirmo reizi satiku savu amerikāņu aģentu Deividu Baumanu. Vienošanās ar Nebojšu paredzēja, ka Amerikas teritorijā mana pārstāvniecība pāriet "SFX Group" un Baumana jurisdikcijā.

It kā serbu aģents atvirzījās otrajā plānā, bet esmu drošs, ka viņiem bija savstarpēji atrunāta atlīdzības sistēma, ja es tiktu NBA. Baumans sveica ar pievienošanos "SFX Group" ģimenei un aprakstīja mani kā fantastisku talantu, kuru gaida spoža nākotne. Cik reizes viņš tādu pantiņu skaitījis citiem spēlētājiem, neņemos spriest. Amerikāņiem raksturīgā laipnība bieži bija uzspēlēta, bet, ja man jāizvēlas starp Latvijas drūmajiem ģīmjiem un ASV mākslīgo smaidu, dienas beigās no divām galējībām paņemšu otro. Jeņķi arī cementēja stereotipu, ka ir naudas vergi. Show me the money jeb attieksme, kas draudzības iegūšanai pieprasīja parādīt bakšus, bija visapkārt. Pat lidostā, kad neiedevu tējas naudu par vienas somas izkraušanu no busiņa, šoferis paskatījās uz mani kā uz skopuli. Līdz ar to nepārsteidza, ka Amerikā koši izstarojās princips, ka brīvpusdienas tāpat vien apkārt nedala.

Katru dienu aģentūra kā pamata transportlīdzekli bija sarūpējusi limuzīnu, kas vadāja no viesnīcas uz sporta zāli. "SFX Group" redzēja, ka tuvākajā nākotnē jebkurš no mums – drafta kandidātiem, tostarp arī es, varēja kļūt par aģentūras lielo naudas maisu uz nākamajiem gadiem, tāpēc ar gādības izpausmēm šie nāca pirmie, nodrošinot pirmklasīgu klientu servisu, lai neviens neiedomātos apšaubīt sasaistīšanos tieši ar viņiem. Iespēja pārstāvēt NBA spēlētājus aģentiem nozīmēja ne tikai drīzu naudas deju, bet tikšanu pieskatītiem kā prominentiem spēlētājiem pašiem savā nozarē, kas arī droši vien veicināja viesmīlību attiecībā pret mums, viņu jaunajiem klientiem.

Satiekot pārējos "SFX Group" spēlētājus, kuri gatavojās draftam, nekavējoties saklausīju izteiktu Dienvidslāvijas piesitienu, jo bez maksas varēju atjaunot serbu valodas lamuvārdu zināšanas, kuras oriģināli samācījos no trim jugoslāvu skolas treneriem Polijā. Neko jaunu neuzzināju – visiem kā vienam mīļākā frāze bija u pičku materinu (vismaz trīs stāvus augstāks johaidī). Mūsu grupiņai bija piesaistīti vairāki individuālie treneri ar mērķi sagatavot katru tā, lai mēs izskatītos pēc iespējas pievilcīgāk, kad nāks atrādīšanās NBA klubiem. Katrai no basketbolista pozīcijām atšķīrās specifika, tāpēc mūs sadalīja mazākos bariņos. Nonācu četrotnē, kuru veidoja serbu izcelsmes slovēnis Saša Vujačičs, kā arī horvāti Roko Ukičs un Marko Tomass.

Pāris dienas pēc ierašanās Amerikā piedzīvoju savu pirmo NBA momentu. Lidojām uz rietumu piekrasti, kur Losandželosā bija ieplānotas pirmās basketbola proves.