/nginx/o/2021/08/26/14019733t1hbd04.jpg)
Vēl pavisam nesen, septembrī, mediķi un jomas speciālisti Veselības ministrijas maijā prezentēto 2022. gada budžeta plānu onkoloģijā sauca par līdz šim labāko finansiālo atbalstu, kāds jebkad ticis izstrādāts. Pienāca oktobris un atkal – vilšanās. Ministrijas pieprasīto 102.6 miljonu eiro vietā valdība onkoloģijai izlēma piešķirt 49.8 (30+19.8). 30 miljoni ir prognozētā summa arī 2023. un 2024. gada budžetiem. Jā, šis ir lielākais papildu finansējums, kāds jebkad piešķirts onkoloģijas jomai (2021. gadā tie bija 4.5 miljoni), kas ir iemesls tam, ka koalīcijas pārstāvji ar to lepojas. Bet, ja atceramies, ka Veselības ministrijas izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.-2024. gadam aplēsa, ka onkoloģijai nepieciešami vismaz 380 miljoni, tad piešķirtais papildu finansējums ir vilšanās. Būtu vieglāk novērtēt 30 miljonus, ja vien Latvija onkoloģijas kontekstā nevilktos Eiropas astē.
Onkoloģija Latvijā izsenis bijis sāpīgs temats, un, lai gan finansiālais atbalsts no valsts šai jomai ik gadu pieaug, jāņem vērā, ka izejas pozīcija bijusi smieklīgi zema.
Latvija Eiropas līmenī joprojām atrodas pašā apakšā gandrīz visos aspektos – finansējums kompensējamām zālēm, diagnostikai, ārstēšanai, rehabilitācijai.
Un kas liek uz situāciju skatīties ar vēl lielāku neizpratni? Latvijā otra lielākā nāves cēloņu grupa pēc asinsrites sistēmas slimībām ir audzēji, tātad - onkoloģija. Pēc SPKC datiem, kopējais onkoloģijas pacientu skaits Latvijā ir ap 80 000 un, kā norādīts šī gada 14. maijā onkoloģijas ārstu un pacientu organizāciju kopīgajā valsts augstākajām amatpersonām adresētajā vēstulē, kopā ar šo pacientu līdzcilvēkiem tie ir vairāk kā 160 000 Latvijas iedzīvotāji, kuru dzīve ir sasaistīta ar kādu no onkoloģijas diagnozēm.
Labākais plāns, kāds bijis