Inflācijas politiskie riski un apvērsumi

FOTO: Shutterstock, TVNET kolāža

Inflācija bieži vien saistās ar politiskiem nemieriem un sociālu haosu. Ne velti analītiķi un plašsaziņas līdzekļi lielu uzmanību pievērš cenu dinamikai – tā norāda uz iespējamām politiskām sekām un tātad lēmumiem, kas būs jāpieņem gan valstu politiskajiem līderiem, gan centrālo banku vadītājiem. Tomēr vienas preču grupas politiskā nozīme šķiet svarīgāka par visām citām: cenu svārstības šajā jomā ir tieši sekmējušas neskaitāmas revolūcijas, valsts apvērsumus un politisko režīmu maiņas.

ABONENTIEM ABONENTIEM

Latvijas iedzīvotāji patlaban sāk saņemt jaunos elektrības un siltumapgādes rēķinus, kas daudzos gadījumos būs palielināti un liks pārskatīt mājsaimniecību budžeta pozīciju izmaksas. Energoresursu cenu kāpuma iemeslus TVNET ir skaidrojis iepriekš: tie galvenokārt meklējami pandēmijas izraisītajā ekonomikas šokā, kas izmainīja piegādes ķēžu ritmu. Arī globālā klimata krīze ietekmē energoresursu tirgu, samazinot ražošanas jaudas. Eiropas Savienības liberalizētais dabasgāzes tirgus veiksmīgi funkcionē apstākļos, kad resursa cenas ir zemas, bet kļūst mazāk izdevīgs, tiklīdz cenu kāpumu nosaka ekonomikas piedāvājuma puse.

Tomēr ne mazāk zīmīgs ir cenu kāpums pārtikas sektorā. Pirms nedēļas vairāki Latvijas banku analītiķi brīdināja pat par divciparu inflāciju pārtikas precēm vistuvākajā laikā. Noteiktās pārtikas preču kategorijās tik iespaidīga inflācija ir novērojama jau šobrīd: piemēram, cenas kartupeļiem gada laikā ir augušas par 37%, svaigiem dārzeņiem par nepilniem 15%, augu eļļai par gandrīz 27% un mājputnu gaļai par 10,6%.