Šis būs stāsts par apņēmību un mērķtiecību. Arī par pašdisciplīnu un skatu tālāk par basketbola laukuma gala līniju vai nākamā treniņa beigu svilpi. "TTT Rīga" komandas basketboliste Dinija Sanda Pāvelsone jau otro sezonu ik dienas apvieno studēšanu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur apgūst fizioterapeites arodu, un spēlēšanu Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) Eirolīgā. Smalkā mēlē to sauc par duālo karjeru. Kā viņa visu paspēj?
Par to, ka Dinijas telefonā atskanēs zvans no "TTT Rīga" vienības ģenerālmenedžera Artūra Štālberga, viņa jau bija dzirdējusi kuluāru sarunās. Piedāvājums tiešām izteikts, bet topošā fizioterapeite vēl šaubījusies, vai tam piekrist, jo nebija pārliecināta, ka varēs piedalīties visos treniņos un spēlēs.
Kad viņa uzzinājusi savu lekciju grafiku, kā arī to, ka komandas galvenais treneris Mārtiņš Gulbis gatavs atļaut neierasties uz kādu treniņu, lai spēlētāja varētu apmeklēt skolu, likts paraksts uz līguma.
"Atšķirību es sajutu jau pirmajā treniņā. Attieksme bija daudz nopietnāka. Draudzīga, protams, bet darba atmosfēra. Visas zināja, ar kādu mērķi nāk uz treniņiem. Biju arī ļoti pārsteigta par to ilgumu. Trīs stundas, kas likās ļoti daudz, salīdzinot ar RSU komandu. Atšķirību īpaši izteikti jutu pirmajā spēlē "TTT Rīga" sastāvā. Sen nebija bijis tā, ka trīc kājas un rokas. Tas notika pirms Latvijas līgas spēles. Par Eirolīgu domāju, ka mainīsies tikai spēlētāju līmenis. Galu galā pāris mēnešus jau biju komandā, kad bija pirmais Eirolīgas mačs. Izej laukumā un tev gribas nosegt, parādīt, ko māki. Rociņas nedaudz trīcēja. "